Ielu kamaniņu sporta veids būtībā ir specializēts skrituļdēlis, ko izmanto ekstrēmām nobraucienu sacīkstēm. Braucot ar ielu kamanām, braucējs apguļas uz dēļa uz muguras ar kājām uz priekšu. Ielu kamaniņas diezgan viegli var braukt ar ātrumu 70 jūdzes stundā (115 km/h) un var izraisīt dažas nežēlīgas noplūdes.
Ielu kamaniņu sports izauga no agrīnām skeitborda sacensībām no kalna, īpaši Signal Hill sacīkstēm 1970. gadu vidū. Šajās skeitborda sacīkstēs uzvarētāju noteica lielākais kopējais ātrums. Daži uzņēmīgi braucēji saprata, ka nekas noteikumos viņiem neaizliedz sēdēt vai apgulties uz dēļiem, nevis stāvēt, kas viņiem deva izteiktu ātrumu. Braucēji, kas gulēja pilnībā uz saviem dēļiem, tika raksturoti kā kamaniņu braucēji, atsaucoties uz ziemas kamaniņu sportu.
Galu galā vairāku nopietnu negadījumu dēļ Signal Hill sacīkstes tika atceltas, taču koncepcija jau bija iedzīvojusies. Astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados izveidojās vairākas dažādas organizācijas, lai reklamētu to kā pagrīdes ekstrēmo sporta veidu. Lielais ātrums un relatīvais aizsardzības trūkums padarīja ielu kamaniņu sportu par ļoti pievilcīgu sporta veidu pieaugošai sportistu grupai, kas meklē arvien ekstrēmākus veidus, kā pierādīt savu sportisko spēku.
Deviņdesmito gadu vidū šis sporta veids kļuva populārs, kad tika pārraidīta ESPN X Games, kurā ielu kamaniņu sports bija redzams. Drīz pēc tam tika demonstrētas Gravity Games, kas demonstrēja arī ielu kamaniņu sportu un dažus līdz šim diezgan iespaidīgos braucējus. Lai gan kopš tā laika šis sporta veids ir palicis relatīvi neliela sportistu daļa — ne mazumā tā bīstamības faktora dēļ —, tas ir iekarojis daudzu ekstrēmo sporta veidu entuziastu sirdis un prātus, kuri cītīgi seko līdzi dažādām sacensībām, kas tagad notiek visā pasaulē. .
Daudzas kamaniņu sporta spēles ir vienkārši pārveidoti skrituļdēļi, bet citas ir būvētas no nulles, bet vēl citas ir profesionāli samontētas. Iepriekš uzbūvētu kamaniņu cena atšķiras atkarībā no materiāliem un zīmola. Koka dēļi mēdz būt daudz lētāki nekā metāla dēļi, taču tie ir arī daudz vairāk pakļauti plaisāšanai un deformācijai.
Atkarībā no apstākļiem braukšana ar ielu kamaniņu atpūtai bieži ir nelikumīga. Braukt ātrāk par atļauto ātrumu neatkarīgi no transportlīdzekļa ir nelikumīgi, un, tā kā kamaniņas var viegli sasniegt 70 jūdzes stundā (115 km/h), varētu pārsniegt ātrumu. Arī tehniski kamaniņu braucējs ir gājējs, un tāpēc tiek piemēroti gājēju likumi, piemēram, tiesības uz priekšu un kustība pret satiksmi. Daudzās pašvaldībās ir arī likumi, kas regulē skrituļdēļu izmantošanu, vai nu tiešā veidā aizliedzot tos vai neļaujot tiem pārsniegt noteiktu ātrumu vai pakāpi – bieži vien līdz 10 km/h. Ielu kamaniņu sporta veids vairuma tiesību aktu acīs ir vienkārši skrituļdēlis.
Ņemot vērā lielo ātrumu un iespēju izšļakstīties uz cieta asfalta, braucot ar kamanām, drošību nekādā gadījumā nevajadzētu uztvert viegli. Vienmēr ir jāvalkā stingra ķivere un aizsargbrilles, kā arī ķermeņa tērps, kas izgatavots no izturīga materiāla, piemēram, Kevlar® vai biezas ādas.