Mēslojuma apdegums ir stāvoklis, kas rodas augiem, kas ir pārāk mēsloti. Liekais mēslojums augsnē aktīvi izvelk ūdeni no auga, izraisot tā izžūšanu un traucējot augu augšanu. Apdegums ir redzams kā brūngana, dzeltena un nokalta vieta. Ja tam ļauj saglabāties, augs faktiski var nomirt, it īpaši, ja tas ir neaizsargātā attīstības stadijā.
Mēslojuma sadedzināšanas mehānisms ir diezgan vienkāršs. Kad augi tiek mēsloti normāli, tie absorbē sāļus un minerālvielas no mēslojuma, uzturot augstu osmotisko spiedienu papildus barības vielu nodrošināšanai. Tā kā ūdens plūst no zema vai augsta spiediena apgabaliem, augstais osmotiskais spiediens augā palīdz ievilkt ūdeni tajā, lai tas varētu apmierināt ūdens vajadzības.
Ja tiek izmantots pārāk daudz mēslojuma, tas rada augstu osmotisko spiedienu augsnes šķīdumā, kas ieskauj auga saknes. Tas traucē auga spēju absorbēt ūdeni un dažreiz var izvilkt ūdeni no auga. Var tikt bojātas gan saknes, gan lapas, kā rezultātā augs kļūst neveselīgs. Mēslojuma apdegums var notikt arī tad, ja mēslojuma līmenis ir salīdzinoši normāls, bet augs nesaņem pietiekami daudz ūdens.
Dažreiz apdegums parādās gandrīz uzreiz pēc pārmērīgas apaugļošanas, lai gan citos gadījumos var paiet vairākas nedēļas, līdz parādās bojājuma pazīmes. Īpaši bieži tas notiek ar organisko un īslaicīgi izdalāmo mēslošanas līdzekļu produktiem, kuros ir nepieciešams laiks, lai sāļi sāk veidoties līdz bīstamam līmenim. Apstrāde ietver liekā mēslojuma noņemšanu, ja iespējams, un augsnes skalošanu ar ūdeni, lai noņemtu sāļu uzkrāšanos.
Cilvēki var izvairīties no mēslojuma apdeguma, pārliecinoties, ka viņu augu vajadzības tiek apmierinātas, tās nepārsniedzot. Jebkurš mēslojuma produkts var izraisīt apdegumus neatkarīgi no etiķetes, un tas jālieto mērenībā un saskaņā ar stingru grafiku, lai izvairītos no pārmērīga daudzuma. Pārmērīga mēslošana var ne tikai kaitēt augiem, bet arī kaitēt videi, jo tā rada noteci, kas var piesārņot ūdensceļus. Barības vielu piesārņojums izraisa aļģu un citu organismu savairošanos ūdenī, kas var ietekmēt ūdens kvalitāti un kaitēt zivju populācijām; ūdensceļos, kas aizplūst uz okeānu, tas var radīt problēmas arī ar jūras dzīvi.