Zīmuļu koks ir krūmu suga, kas pieder pie Euphorbia ģints un kam ir zinātniskais nosaukums Euphorbia tirucalli. Euphorbia tirucalli parasti sastopama tropu apgabalos, kur ir ļoti maz nokrišņu. Savvaļā šo augu var atrast tādos reģionos kā Āfrika un Arābijas pussalā. Zīmuļu kokam ir neaprakstāmas lapas, kāti, kas izskatās kā zīmuļu kociņi, un to parasti sauc par piena krūmu piena sulas dēļ. Euphorbia tirucalli var izaugt no 20 līdz 30 pēdām (6 līdz 9 m) garš un var izstiepties no 6 līdz 10 pēdām (2 līdz 3 m) plata.
Šim augam ir lapas, kas nav īpaši pamanāmas, jo tās ir ļoti mazas un agri nometas. Ziedi arī nav viegli pamanāmi, jo tie atrodas seglapās, lapām līdzīgās struktūrās, kas tos aizsargā. Šī auga jaunie zari ir zaļi, savukārt stumbrs brūns un kokam līdzīgs.
Kātu spraudeņi parasti ir metode, ar kuru zīmuļu koku pavairo. Spraudeņus parasti žāvē, lai tajā aizturētu piena sulu. Pēc tam tos ievieto augsnē, kas ir no viegli skābas līdz viegli sārmainai.
Zīmuļu kokam ideālai augšanai nepieciešama spilgta gaisma. Tas var uzplaukt ar parastu augsni un nelielu mēslojumu. Tā kā tas ir ļoti izturīgs pret sausumu, tas ir jālaista tikai tad, kad tas ir ļoti sauss. Tas var paciest aptuveni 25 ºF (-4 ºC) salu, bet tikai īsu laiku, jo šis augs parasti nepanes sasalšanas temperatūru.
Audzēšanas laikā zīmuļu koku parasti ievieto podos un ievieto tādās vietās kā terase. Tropu apgabalos to bieži stāda dārzā vai pagalmā dekorēšanai. Vēl viens populārs šī auga pielietojums ir kā Ziemassvētku eglīte, un tādā gadījumā to rotā mazas Ziemassvētku lampiņas. Daži zvejnieki izmanto sulu no zīmuļu koka zaru biezenī, lai apdullinātu zivis, pirms mēģina tās noķert.
Ar šo augu zariem ir jārīkojas uzmanīgi, jo tie ir toksiski. Piena sula atrodas visās zīmuļkoka daļās, un jebkurš iegriezums vai bojājums augam var izraisīt šīs sulas izsūkšanos. Ja sula nonāk saskarē ar cilvēka ādu, tā var kļūt iekaisusi, niezoša un, iespējams, veidoties tulznas. Šī sula var izraisīt arī aklumu līdz dažām dienām, ja tā nonāk saskarē ar cilvēka acīm.