Biodegviela ir degviela, kas satur nesen mirušas vielas pretstatā senajam materiālam, kas veido fosilo kurināmo. To var izgatavot no tādiem materiāliem kā augi, dzīvnieku tauki, eļļa un cukurs. Degvielu var iegūt arī no īpaši audzētām aļģēm. Tas ir netoksisks, atjaunojams un bioloģiski noārdāms.
Veidojot biodegvielu, spirtu, piemēram, etanolu vai metanolu, sajauc ar bioloģisko vielu, lai izraisītu ķīmisko reakciju, kas tai piešķir enerģiju radošas īpašības. Degvielu parasti kombinē ar dīzeļdegvielu. Bioloģiskā materiāla procentuālais daudzums šāda veida maisījumā var būt no pieciem līdz 50 procentiem šķidruma atkarībā no degvielas ražošanas reģiona prakses.
Biodegvielas izmantošanai ir vairākas apgalvotās priekšrocības. Viens no ievērojamākajiem ir tas, ka tas samazina nepieciešamību pēc neatjaunojamā fosilā kurināmā. Tās primāros elementus var audzēt, kultivējot aļģes vai nepārtikas kultūras, vai audzējot dzīvniekus. Biodegviela arī izdala zemāku oglekļa dioksīda līmeni nekā tradicionālā degviela. Degviela aizdegas daudz augstākā temperatūrā nekā fosilais kurināmais, tādējādi palielinot tās drošību, lai gan tā var būt problemātiska arī aukstākā klimatā.
Viens no biodegvielas veidiem ir bioetanols. Šī degviela tiek iegūta, fermentējot no augiem iegūto cukuru. Lai gan tas var darboties kā enerģijas avots, tas ir bijis biežāk izmantots kā piedeva, lai samazinātu benzīna dedzināšanas kaitīgo ietekmi uz vidi.
Biodegvielu parasti iedala četrās attīstības paaudzēs. Pirmā paaudze parasti tika izmantota biodīzeļdegvielai. Tajā bija iekļautas tādas sastāvdaļas kā dzīvnieku tauki, cukurs un, visbiežāk, neapstrādāta augu eļļa. Otrās paaudzes biodegviela ir vērsta uz cietvielu jeb biomasas izstrādi, lai radītu degvielu. Lauku saimniecībās ražotas augstas enerģijas aļģes bija trešās paaudzes galvenā uzmanība. Ceturtās paaudzes izstrāde izmanto iepriekšējo paaudžu uzkrāto progresu, lai radītu degvielu.
Lai gan biodegvielas ražošanai ir vairāki ekonomiski, vides un sociāli ieguvumi, tā ir arī izraisījusi zināmas pretrunas. Lai gan degvielas kvalitāte tiek nepārtraukti uzlabota, dažos transportlīdzekļos tā joprojām var darboties slikti. Arī degvielas izstrādātājiem ir bijis grūti radīt nemainīgas kvalitātes produktu. Citas grupas ir paudušas bažas, ka labības audzēšana degvielai noslogos to lauksaimnieku resursus, kuriem jāaudzē arī pārtikas krājumi. Izskanēja arī bažas, ka eksponenciālajam ražas pieaugumam degvielas piegādei būs sava negatīva ietekme uz vidi.