Dzelzsbetons ir betons, kas sajaukts ar ļoti izturīgiem materiāliem, kas palielina betona stiprību spriedzes apstākļos, samazinot tā sabojāšanās iespējamību. Dzelzsbetons tika izstrādāts 1800. gadu vidū, un tas izrādījās revolucionārs jauninājums ēku projektēšanā. Mūsdienās dzelzsbetons ir viens no pasaulē visizplatītākajiem būvmateriāliem gan veselām ēkām, gan galvenajiem konstrukcijas elementiem, kam jāspēj izturēt ievērojamu slodzi.
Īpašs dzelzsbetona veids, kas pazīstams kā dzelzsbetons, tiek pastiprināts ar metāla stieņiem, plāksnēm vai režģiem. Lai betonu padarītu stiprāku, var izmantot arī citus materiālus, tostarp plastmasu, šķiedras un stiklu. Šos alternatīvos materiālus var izmantot vidēs, kur ir vēlamas īpašas īpašības, piemēram, radio caurspīdīgums un izturība pret plaisām, kur ir vēlamas betona skaidas vai pārslas. Parasti sārmainā vide betona iekšpusē aizsargā stiegrojuma materiālus, lai gan, ja rodas bažas, materiālus var arī apstrādāt, lai tie būtu izturīgi pret koroziju.
Šim būvmateriālam jābūt rūpīgi izstrādātam. Ja tas nav pietiekami pastiprināts, betons var būt vājš un pakļauts neveiksmei. No otras puses, betona pārāk liela noslogošana ar stiegrojuma materiāliem var padarīt to neelastīgu un trauslu. Strādājot ar betonu, cilvēkiem ir jāiet smalka līnija, kas ļauj betonam pretoties spriedzei un spriedzei, vienlaikus nodrošinot zināmu elastību, kas ļaus tam padot, pirms tas saplīst vai citādi sabojājas.
Dzelzsbetons ir populārs būvmateriāls, jo tas ir ļoti izturīgs, viegli apstrādājams un par pieņemamu cenu. To parasti izmanto pamatiem un konstrukciju sienām, jo tas var izturēt ievērojamu svaru. Visas konstrukcijas var izgatavot no betona izmaksu apsvērumu dēļ vai lai apmierinātu īpašas estētiskās vajadzības. Šo būvmateriālu var veidot un veidot tā, kā nav iespējams dažiem citiem materiāliem, nodrošinot iespējas inovatīvam un vizuāli intriģējošam dizainam.
Armatūrai izmantotie materiāli parasti ir aptuveni strukturēti, lai veicinātu betona pilnīgu pielipšanu. Tas sadala spriegumus visā betonā, samazinot spriedzes un spriedzes karsto punktu rašanās risku. Būvniekiem ir jāizmanto pielietojumam piemērots betons un jārūpējas, lai izvairītos no problēmām, piemēram, sliktas kvalitātes vai sliktiem cietēšanas apstākļiem, kas varētu apdraudēt dzelzsbetonu. Ja betons sacietē pārāk ātri, ar to slikti tiek apstrādāts lešanas laikā vai ir izgatavots no sliktiem materiāliem, tas var sabojāties, kad tas tiek aktīvi izmantots.