Apmetumam ir dažādi pielietojumi. Šis materiāls tiek izveidots, pulverī samaļot vienu no dažiem dažāda veida akmeņiem, piemēram, ģipsi. Pēc slīpēšanas akmeni var sajaukt ar ūdeni, lai izveidotu pastu, kas sacietēs, ja tiks pakļauta gaisa iedarbībai. Šī materiāla pielietojumu var atrast vairākās dažādās nozarēs, tostarp celtniecībā, medicīnā un mākslā.
Būvniecībā viens no visizplatītākajiem apmetuma lietojumiem ir ģipškartona plāksne, kas galvenokārt sastāv no ģipša apmetuma. Apmetumu var izmantot māju un citu ēku iekšpusē, lai izveidotu iekšējo sienu virsmu. Lai gan tas veido cietu virsmu, kas ir piemērota iekšējām sienām, šāda veida apmetums var tikt viegli sabojāts un slikti noturas, ja tiek pakļauts āra elementiem.
Vēl viena izplatīta ģipša izmantošana būvniecībā ir dekoratīvā apdare. Kad tas ir nožuvis, šis materiāls ir samērā ciets, ļaujot tam noturēties laika gaitā, bet tas ir pietiekami mīksts, lai to varētu veidot vai izgrebt, izmantojot instrumentus. Kā apdari, apmetumā var iegrebt dažādas formas vai dizainu, kas var uzlabot ēkas estētisko kvalitāti. Apmetums, kas tiek izsmidzināts uz ēkas ārpusi, lai piešķirtu tai tekstūru, var būt izgatavots arī no ģipša, kura atsevišķi veidi karsējot var arī izdalīt nelielu daudzumu ūdens, tādējādi palēninot uguns izplatīšanos.
Mākslinieki parasti izmanto arī ģipsi. No šī puscietā materiāla bloka var izgrebt statuju vai reljefu, vai arī to var ieliet veidnēs un ļaut sacietēt mākslinieka izvēlētā formā. Dažos gadījumos mākslinieki izmanto šo salīdzinoši lēto materiālu kā daļu no veidnes izveides procesa, ko vēlāk izmantos metālu, piemēram, bronzas, liešanai.
Apmetumu bieži izmanto arī medicīnas nozarē. Apmetumi, kas aizsargā lauztos kaulus to dzīšanas laikā, ir izgatavoti no ģipša simtiem gadu. Lai gan mūsdienās biežāk redzami stiklšķiedras lējumi, joprojām tiek izmantots ģipsis. Ir iespējams arī izmantot īpašu apmetumu, kas izgatavots no bārija, lai palīdzētu aizsargāt cilvēkus no rentgena iekārtu radītā starojuma.