Amerikāņu buldogs: kas jāzina pirms iegādes

Latvijas Kinoloģiskā federācija darbojas FCI sistēmā, tāpēc neatzītai šķirnei šeit nav ne šķirnes standarta pārbaudes, ne ciltsrakstu, ne iespējas startēt FCI izstādēs. Dokumenti, ko piedāvā pārdevēji, parasti nāk no citu valstu reģistriem, un to vērtība ir tikai tik liela, cik uzticams ir konkrētais reģistrs.

Praktiskais secinājums: pircējs nevar paļauties uz organizācijas kontroli un viss pārliekams uz paša pārbaudi. Redzēt māti kopā ar kucēniem, redzēt turēšanas apstākļus, prasīt veselības testus un rakstisku līgumu ir vienīgais reālais drošības tīkls.

Latvijā sunim obligāta ir apzīmēšana ar mikroshēmu un reģistrācija mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā, ko uztur Lauksaimniecības datu centrs, kā arī vakcinācija pret trakumsērgu. Reģistrācija ir jāatjauno arī tad, ja mainās īpašnieks vai adrese, un tieši šis solis visbiežāk paliek neizdarīts.

Latvijā nav aizliegtu šķirņu saraksta, taču konkrētu suni pēc uzbrukuma var atzīt par bīstamu, un tad iestājas papildu prasības par uzpurni, pavadu un turēšanu. Par dzīvnieka nodarīto kaitējumu īpašnieks atbild pēc Civillikuma, un liela auguma sunim šī atbildība praksē nozīmē arī pārdomātu žogu un vārtus.

Vairākās Eiropas valstīs amerikāņu buldogs ir iekļauts aizliegto vai stingri ierobežoto šķirņu sarakstos, un tas attiecas arī uz tranzītu. Ceļojums ar suni uz atvaļinājumu vai pārcelšanās var beigties ar dzīvnieka neielaišanu valstī. Prasības jāpārbauda galamērķa un tranzīta valstu oficiālajos avotos pirms biļešu pirkšanas, nevis lidostā.

Otra pārsteidzoša izmaksa ir apdrošināšana un veterinārija: liela suņa operācija, piemēram, krusteniskās saites, maksā vairākus simtus līdz pāris tūkstošus eiro, un dažas apdrošināšanas nesedz konkrētas šķirnes vai iedzimtas slimības.

Amerikāņu buldogu regulāri sajauc ar angļu buldogu un ar amerikāņu Stafordšīras terjeru. Tests pēc izskata: angļu buldogs ir zems, smags, ar ļoti īsu purnu un krokainu seju, un tas nav darba suns; amerikāņu buldogs ir garkājains un atlētisks, purns manāmi garāks. Stafordšīras terjers ir būtiski mazāks un vieglāks, un tas ir FCI atzīta šķirne ar ciltsrakstiem.

Sajaukšana nav akadēmiska: tieši šī neskaidrība ir iemesls, kāpēc jauktas izcelsmes suņus pārdod ar skaļiem šķirņu nosaukumiem un kāpēc ārzemju ierobežojumu saraksti mēdz aptvert arī „tipa” suņus, nevis tikai ciltsrakstus.

Ja sunim parādās agresija pret cilvēkiem vai citiem suņiem, pašmācība no video nepalīdz un bieži pasliktina situāciju. Vajadzīgs kinologs, kurš strādā ar lielām, aizsargājošām šķirnēm, un veterinārārsta pārbaude, lai izslēgtu sāpes kā cēloni.

Izvēli starp konkrētiem kucēniem un audzētājiem nevar izlemt pēc raksta internetā; šeit aprakstītas šķirnes iezīmes, nevis konkrēta dzīvnieka piemērotība konkrētai ģimenei.