Kā atšķiras ASV Jūras spēki un Jūras kājnieku korpuss?

Vēsturiski abi radās 1775. gadā, Amerikas neatkarības kara sākumā, un no paša sākuma bija domāti darbam kopā: kuģis nogādāja kājniekus tur, kur tie vajadzīgi, un kājnieki nodrošināja apsardzi un desantu. Kopīgā izcelsme paskaidro mūsdienu struktūru. Jūras kājnieku korpuss nav Jūras spēku sastāvdaļa parastā izpratnē, tam ir sava komandķēde, savs komandieris un savs budžeta virziens, bet abus pārrauga viens un tas pats civilais ministrs. Tā ir konstrukcija, kurai Latvijas bruņotajos spēkos tiešas atbilstības nav.

Uzdevumi atšķiras pēc būtības. Jūras spēku uzdevums ir klātbūtne jūrā: jūras ceļu kontrole, lidmašīnu bāzes kuģu grupas, zemūdeņu spēki, pretzemūdeņu un pretgaisa aizsardzība, kā arī atturēšanas funkcija. Jūras kājnieku korpuss ir veidots ātrai nosūtīšanai un pirmajai reaģēšanai: tā pamatvienība ir apvienota sauszemes un gaisa spēku grupa, kurā vienā komandā apvienoti kājnieki, artilērija, aviācija un nodrošinājums, lai tā varētu darboties patstāvīgi, kamēr pienāk lielāki spēki.

Praktiskās atšķirības ir redzamas ikdienā. Atšķiras dienesta pakāpju nosaukumi, formas tērpi, mācību sistēma un tradīcijas. Jūras kājnieku korpusam nav savas medicīnas un kapelānu dienesta, tāpēc ārstniecības personāls un kapelāni nāk no Jūras spēkiem un dienē kopā ar kājniekiem vienās vienībās; tā ir viena no ciešākajām saitēm starp abiem spēku veidiem. Jūras kājnieku korpusam ir arī atsevišķs uzdevums, kas ar jūru vispār nav saistīts, proti, ASV vēstniecību apsardze, un tieši tāpēc šos karavīrus visbiežāk redz cilvēki, kuri nekad nav bijuši ne pie viena kara kuģa.

Vēl viena bieži jaukta lieta ir Krasta apsardze. ASV tā nav ne Jūras spēku, ne Jūras kājnieku korpusa daļa un miera laikā pakļauta nevis aizsardzības, bet iekšlietu jomas ministrijai, vienlaikus paliekot par bruņoto spēku veidu, kuru kara laikā var nodot Jūras spēku sastāvā. Tas ir svarīgi, jo tieši Krasta apsardze veic glābšanu jūrā, zvejas kontroli un robežas uzraudzību, tas ir, tos uzdevumus, ko daudzās Eiropas valstīs pilda flote.

Latvijā sadalījums ir vienkāršāks un mazāka mēroga. Nacionālos bruņotos spēkus veido Sauszemes spēki, Jūras spēki, Gaisa spēki un Zemessardze, kā arī atsevišķas vienības, piemēram, Speciālo uzdevumu vienība un Militārā policija. Atsevišķa jūras kājnieku veida nav un tāda mērogā mums nevajadzētu. Latvijas Jūras spēku galvenie uzdevumi ir jūras teritorijas uzraudzība, mīnu meklēšana un nekaitīguma nodrošināšana, kā arī dalība starptautiskās operācijās un Baltijas valstu kopīgajā jūras spēku sadarbībā.

Būtiska atšķirība ir arī tā, ka Latvijā Krasta apsardzes dienests ietilpst Jūras spēku sastāvā. Tas nozīmē, ka meklēšanu un glābšanu jūrā, kuģošanas drošības uzraudzību un piesārņojuma novērošanu veic militāra struktūra, nevis atsevišķa civila aģentūra kā ASV. Kopš 2023. gada Latvijā darbojas valsts aizsardzības dienests, un informāciju par iesaukumu, brīvprātīgo pieteikšanos un dienesta veidiem publicē Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki; tur arī jāskatās aktuālie nosacījumi, jo tie pakāpeniski mainās.