TJG Online
Dzīvnieki un vide

Kāpēc baltā cielava ir Latvijas nacionālais putns?

Īsā atbilde

Baltā cielava ir Latvijas nacionālais putns, un šo statusu tai 20. gadsimta otrajā pusē piešķīra starptautiskā putnu aizsardzības organizācija pēc Latvijas ornitologu ierosinājuma. Tā ir bieži sastopama, cilvēka tuvumā dzīvojoša suga, ko pazīst gandrīz visi, un tieši tāpēc izvēle iekrita uz to.

Balto cielavu atpazīst pēc melnbaltā tērpa un nemitīgi kustīgās garās astes, kuru putns šūpo, tiklīdz apstājas. Latvijā tā ir gājputns: ierodas agri pavasarī, bieži vēl pirms sniegs pilnībā nokusis, un aizlido rudenī. Tautā izplatīts nostāsts saka, ka cielava ar asti sakuļ ledu, un šis teiciens saistīts tieši ar to, ka putns atgriežas ledus iešanas laikā.

Ligzdošanai baltā cielava izvēlas cilvēka radītas vietas: jumta dzegas, malkas grēdas, būvmateriālu kaudzes, lauksaimniecības tehniku, tiltu konstrukcijas. Tieši šī tuvība cilvēkam ir sugas stiprā puse un vienlaikus riska avots, jo ligzda nereti atrodas tur, kur cilvēks grasās strādāt. Ja būvdarbu laikā atklājas apdzīvota ligzda, pareizākais ir darbus šajā vietā atlikt, līdz mazuļi izlido, jo Latvijā savvaļas putni un to ligzdas ligzdošanas laikā ir aizsargāti.

Nacionālā putna statuss Latvijā nav noteikts ar likumu tāpat kā karogs vai ģerbonis. Tas ir tradīcijā nostiprināts apzīmējums, ko lieto gan izglītībā, gan simbolikā. Ar to baltā cielava atšķiras no aizsargājamām sugām, kurām juridiskais statuss izriet no normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamām sugām un kuru sarakstu uztur vides aizsardzības iestādes.

Kāpēc tieši cielava, nevis, piemēram, stārķis vai lakstīgala? Izvēles pamatā bija gan sugas izplatība visā valsts teritorijā, gan tas, ka baltā cielava ir cieši saistīta ar latviešu lauku sētu un tautasdziesmām, gan praktisks apsvērums: putnam jābūt tādam, ko atpazīst arī cilvēks bez binokļa. Baltais stārķis Latvijā gan ir vismaz tikpat pazīstams un ligzdo daudz redzamāk, taču tas ir raksturīgs arī plašam kaimiņvalstu lokam, tāpēc kā nacionāls simbols tas būtu mazāk atšķirīgs.

Ar nacionālo putnu bieži sajauc gada putnu. Gada putnu katru gadu izvēlas Latvijas Ornitoloģijas biedrība, lai pievērstu uzmanību kādai konkrētai sugai un savāktu par to datus; tas mainās katru gadu un nav simbols, bet pētniecības un izglītības akcija. Kurš putns ir šī gada putns, jāskatās biedrības mājaslapā, jo šis ir tipisks dati, kas nepārtraukti mainās.

Praktiski noderīgākais, ko iedzīvotājs var izdarīt putnu labā, ir nevis barot, bet novērot un ziņot. Novērojumus var reģistrēt dabas novērojumu portālos, un tieši šie brīvprātīgo dati veido pamatu ligzdojošo putnu atlantiem un sugu izplatības kartēm. Ziemas barošana ir atsevišķa tēma ar saviem noteikumiem, un cielavām tā nav aktuāla, jo ziemu tās pavada siltākās zemēs.

Ko darīt ar izkritušu putnēnu

Biežākā pavasara kļūda ir izkrituša putnēna aiznešana mājās. Lielākā daļa atrasto putnēnu nav pamesti: tie ir izlidojuši no ligzdas un joprojām tiek baroti, un vecāki atrodas tuvumā. Ja putnēns ir nokļuvis uz ceļa vai kaķu apdzīvotā vietā, to var pārcelt dažus metrus drošākā vietā tajā pašā apkārtnē, un ar to palīdzība beidzas.

Savvaļas putnu turēšana mājās ir ierobežota un lielākajai daļai sugu prasa atļauju, turklāt nepareiza barošana putnēnu nogalina ātrāk nekā bads. Ja putns ir acīmredzami ievainots, jāsazinās ar dabas aizsardzības iestādi vai savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas speciālistiem, nevis jāmēģina ārstēt pašam.

Nacionālie dabas simboli Latvijā

Bez baltās cielavas Latvijā tradicionāli min arī nacionālo ziedu, par kuru uzskata pīpeni, un nacionālo kukaini, par kuru uzskata divpunktu mārīti. Neviens no šiem statusiem nedod sugai juridisku aizsardzību; tie ir kultūras zīmes, kas palīdz runāt par dabu.

Aizsardzība izriet no pavisam citas sistēmas: īpaši aizsargājamo sugu sarakstiem, mikroliegumiem, aizsargājamām dabas teritorijām un Eiropas Savienības dabas aizsardzības tīkla Natura 2000 prasībām. Ja plānojat darbus vietā, kur ligzdo putni vai aug retas sugas, konkrētie aprobežojumi jānoskaidro Dabas aizsardzības pārvaldē, un lielākos projektos vajadzīgs sertificēts sugu un biotopu eksperts.

Avoti