Kurus cietokšņus un fortus var apskatīt Latvijā?

Daugavpils cietoksnis ir vienīgais Baltijā tik pilnīgi saglabājies 19. gadsimta sākuma nocietinājums ar dzīvojamo kvartālu iekšpusē. Tas nav muzejs ar biļeti pie vārtiem, bet dzīvs pilsētas rajons: cietokšņa teritorijā ir dzīvojamās mājas, iestādes un Marka Rotko mākslas centrs, kas iekārtots bijušajā Arsenālā. Apmeklējumu ir vērts plānot ap mākslas centru un cietokšņa kultūras un informācijas centru, kur var pieteikt gidu, jo bez paskaidrojuma valņi un ravelīni izskatās pēc vienkāršiem uzkalniem.

Liepājas Karosta ir cita mēroga piemērs: tā ir bijusī Krievijas impērijas kara ostas pilsēta ar savu katedrāli, ūdenstorni, tiltu un nocietinājumiem gar jūru. Ziemeļu fortu drupas jūras krastā ir spridzināti betona masīvi, kas kļuvuši par vienu no atpazīstamākajām Latvijas ainavām. Turpat ir Karostas cietums, kur piedāvā ekskursijas. Peldēties pie fortiem ir bīstami: zem ūdens ir asas armatūras un betona bluķi, un straumes pie molu paliekām ir mainīgas.

Rīgā tuvākais lielais nocietinājums ir Daugavgrīvas cietoksnis Daugavas grīvā, Bolderājas pusē. Tas ir zvaigznes formas zviedru un vēlāk krievu laika cietoksnis, kas gadu desmitiem bija slēgta militārā teritorija, tāpēc apkārtne ir aizaugusi un daļēji iekļauta dabas teritorijā. Pašā Rīgas centrā no viduslaiku nocietinājumiem redzams Pulvertornis, pilsētas mūra fragments Torņa ielā un Bastejkalns, kas ir agrāko bastionu grants uzbēruma paliekas.

Atsevišķi jānošķir cietokšņi no viduslaiku pilīm. Turaidas pils, Bauskas pils, Cēsu pils un Kokneses pilsdrupas ir mūra pilis, nevis artilērijas laikmeta nocietinājumi: tās būvētas citam karošanas veidam un citai funkcijai. Ja ceļojuma mērķis ir tieši forti un bastioni, šīs vietas būs vizuāli iespaidīgas, bet tematiski citas.

Gandrīz visi minētie objekti ir valsts aizsargājami kultūras pieminekļi. Tas uzliek apmeklētājam konkrētus pienākumus: nedrīkst atdalīt būvmateriālus, rakt vai meklēt priekšmetus ar metāla detektoru bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļaujas. Atrasti senlietu veida priekšmeti jāpaziņo pārvaldei, nevis jāpatur. Par pārkāpumiem paredzēta administratīvā atbildība, un tā ir biežākā kļūda, ko pieļauj entuziasti ar detektoriem.

Padomju laika mantojums ir atsevišķa kategorija, kas daudzus interesē ne mazāk. Pie tās pieder bijušās raķešu bāzes mežos, Skrundas lokatora vieta un pamesti militārie pilsētiņu kvartāli. Daļa šo teritoriju ir privātīpašums, daļa nav atmīnēta vai sakārtota, un tur bez saskaņošanas ar īpašnieku iekļūt nedrīkst. Pirms brauciena ir vērts pārbaudīt īpašuma piederību kadastra informācijas sistēmā, ko uztur Valsts zemes dienests.