Kā notiek Dziesmu un deju svētki un kā tajos piedalīties?
Īsā atbilde
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados, un ceļš uz tiem sākas kolektīvā: koris, deju kopa, orķestris vai folkloras kopa mācās izsludināto repertuāru un iztur skati. Tradīciju kopj Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Tradīcija aizsākās 1873. gadā ar Pirmajiem vispārējiem latviešu dziedāšanas svētkiem, un tieši tur pirmoreiz plaši izskanēja arī vēlākā valsts himna. Kopš tā laika svētki ir notikuši dažādos politiskos apstākļos, tostarp okupācijas gados, kad tie tika izmantoti ideoloģiski, bet vienlaikus saglabāja koru kustību dzīvu. Baltijas valstu dziesmu un deju svētku tradīcija ir iekļauta UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, un tas nozīmē starptautisku atzinību un arī saistības to saglabāt.
Svētku uzbūve ir loģiska, ja to skata kā vairāku gadu ciklu, nevis kā vienu nedēļu Rīgā. Vispirms tiek izsludināts repertuārs, tad kolektīvi to gadiem mācās, pēc tam notiek skates, kurās žūrija vērtē gatavību, un tikai tad kolektīvs iegūst tiesības piedalīties. Svētku nedēļā notiek gājiens, kora koncerti, deju lieluzvedums stadionā, pūtēju orķestru, kokļu mūzikas, folkloras un lietišķās mākslas pasākumi, un noslēguma koncerts.
Lai piedalītos, jāsāk ar kolektīva atrašanu, un tas ir vienīgais ceļš: individuāli dalībnieki svētkos neuzstājas. Kori, deju kolektīvi, orķestri un folkloras kopas darbojas kultūras namos, skolās, augstskolās un uzņēmumos, un lielākā daļa uzņem jaunus dalībniekus rudenī, sezonas sākumā. Pašvaldības kultūras nodaļa vai kultūras nams zina, kuri kolektīvi novadā darbojas un kuriem ir vietas.
Nākamais solis ir godīgi novērtēt slodzi. Regulāri mēģinājumi vienu vai divas reizes nedēļā, papildu kopmēģinājumi svētku gadā, tērpa iegāde vai noma un ceļa izdevumi ir reāla apņemšanās, un tieši tā ir biežākā vilšanās iemesls tiem, kas pievienojas dažus mēnešus pirms svētkiem. Skates prasības neļauj ātri iemācīties gadiem gatavotu programmu, tāpēc labākais brīdis pievienoties ir uzreiz pēc iepriekšējiem svētkiem, nevis pēdējā gadā.
Tautastērps ir atsevišķa tēma, kurā nauda un kļūdas iet roku rokā. Kolektīviem parasti ir savas prasības par novada tērpu, un tērpa daļas ir jāiegādājas noteiktā secībā un noteiktā kvalitātē. Pirms pasūtīšanas jāpārrunā ar kolektīva vadītāju, kas tieši vajadzīgs, jo kļūdaini izvēlēts tērps svētkos nebūs izmantojams. Vērtīgu padomu tērpa autentiskuma jautājumos sniedz amatniecības meistari un muzeju speciālisti.
Skatītājam ceļš ir vienkāršāks, bet arī tas jāplāno laikus. Biļetes uz populārākajiem koncertiem tiek izpirktas ātri, naktsmītnes Rīgā svētku laikā ir dārgas, un daļa pasākumu notiek brīvā dabā bez maksas. Aktuālo programmu, biļešu tirdzniecības sākumu un dalībnieku informāciju publicē Latvijas Nacionālais kultūras centrs un svētku oficiālā vietne, un tieši tur jāskatās datumi, nevis sociālo tīklu ierakstos.
Kā atšķirt dažādus svētkus
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki ir lielie svētki pieaugušo kolektīviem. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir atsevišķs pasākums ar savu ciklu un savu repertuāru, un tajos piedalās skolēnu kolektīvi.
Bez tiem notiek arī novadu un reģionu svētki, starptautiskie latviešu svētki ārzemēs un nozaru koncerti. Tie visi ir daļa no vienas kustības, bet dalības kārtība un skates prasības katram ir savas, tāpēc informācija jāskatās konkrētā pasākuma rīkotāja lapā.
Ko darīt, ja gribas piedalīties, bet nav pieredzes
Lielākā daļa amatierkolektīvu uzņem cilvēkus bez muzikālās izglītības, un vadītājs pārbauda balsi vai kustību koordināciju, lai saprastu, kur cilvēks iederas. Atteikums parasti nozīmē nevis spriedumu par spējām, bet to, ka konkrētajā balss grupā vai pārī vietas nav.
Ja kolektīvā iesaistīties neizdodas, ir citas pieejas: folkloras kopas, kokļu ansambļi un lietišķās mākslas studijas uzņem dalībniekus biežāk un arī piedalās svētku programmā. Sākt vērts pie sava kultūras nama, jo tur zina visu novadā strādājošo kolektīvu sastāvu un vajadzības.
Ir arī ceļš bez uzstāšanās: svētkiem vajadzīgi brīvprātīgie, un pieteikšanās parasti sākas gadu iepriekš. Tā ir laba iespēja redzēt svētkus no iekšpuses, ja dalība kolektīvā šobrīd nav iespējama laika vai veselības dēļ.