Kas ir Džo Baidens un ko viņa politika nozīmēja Baltijai?
Īsā atbilde
Džo Baidens ir ASV politiķis, kurš no 2021. līdz 2025. gadam bija Amerikas Savienoto Valstu prezidents, pirms tam divus termiņus Baraka Obamas viceprezidents un gandrīz četras desmitgades senators no Delavēras štata. Latvijai viņa prezidentūra sakrita ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā un ar lielāko NATO klātbūtnes pastiprināšanu Baltijā kopš iestāšanās aliansē.
Baidens dzimis 1942. gadā Skrantonā, Pensilvānijā. ASV Senātā viņu ievēlēja 1972. gadā, kad vēl nebija sasniedzis konstitūcijā prasīto trīsdesmit gadu vecumu, un pilnvaras viņš sāka pildīt nākamajā gadā. Senātā pavadītie gadi izskaidro viņa vēlāko politiku: viņš vadīja gan Tieslietu komiteju, kas virza tiesnešu apstiprināšanu, gan Ārlietu komiteju, kas uzrauga ārpolitiku.
Uz prezidenta amatu viņš kandidēja 1988. un 2008. gadā, abas reizes neveiksmīgi. 2008. gadā Baraks Obama viņu izraudzījās par kandidātu viceprezidenta amatam, un šajā postenī Baidens nostrādāja astoņus gadus. 2020. gada vēlēšanās viņš uzvarēja Donaldu Trampu, bet 2024. gada kampaņas laikā atteicās no atkārtotas kandidēšanas, un partijas kandidāte kļuva viceprezidente Kamala Harisa.
Viņa publiskajā tēlā vienmēr bijušas divas iezīmes: nosliece uz gariem, no galvas runātiem izteikumiem, kas regulāri deva iemeslu kritikai, un personiska zaudējumu pieredze. 1972. gadā autoavārijā gāja bojā viņa pirmā sieva un meita, bet 2015. gadā no smadzeņu audzēja nomira dēls Bo. Runās par karā kritušajiem tas bija pastāvīgs motīvs.
Kāpēc tas attiecas uz Latviju
Baidena prezidentūras svarīgākais Baltijas notikums bija 2022. gada 24. februāris. Reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, ASV palielināja spēku klātbūtni Eiropas austrumu flangā, tika stiprinātas NATO kaujas grupas Baltijas valstīs, un Madrides samitā 2022. gadā alianse apstiprināja jaunu spēku modeli un uzaicināja pievienoties Somiju un Zviedriju. 2023. gadā NATO samits notika Viļņā, tātad kaimiņvalstī, un ASV prezidenta klātbūtne tur bija arī signāls par reģiona statusu alianses prioritātēs.
Latvijai praktiski nozīmīgi bija nevis izteikumi, bet divi mērāmi lielumi: Ukrainai piešķirtā militārā un finansiālā atbalsta apjoms un ASV vienību klātbūtne reģionā. Abi ir atkarīgi no ASV Kongresa balsojumiem par finansējumu, nevis no prezidenta gribas vien, un tieši tāpēc tie mainās līdz ar ASV iekšpolitiku.
Ko par to parasti pārprot
Bieži dzirdams pieņēmums, ka ASV prezidents var vienpersoniski iedarbināt NATO līguma 5. pantu vai to atcelt. Tā nav. Lēmumu pieņem Ziemeļatlantijas padome vienprātīgi, un katra dalībvalsts pati nosaka, kādu palīdzību sniedz. ASV prezidenta ietekme ir liela, bet tā izpaužas ar spēku izvietojumu, izlūkdatu apmaiņu un budžetu, nevis ar vienu parakstu.
Otrs pārpratums attiecas uz viceprezidenta amatu. ASV konstitūcija viceprezidentam patstāvīgas pilnvaras piešķir ļoti taupīgi, un reālā ietekme atkarīga no tā, ko prezidents viņam uztic. Baidena gadījumā tā bija liela, bet tas bija personisks, nevis institucionāls risinājums.
Kā pārbaudīt apgalvojumus par ASV politiku
Latviešu medijos bieži lieto formulu par administrācijas politiku, it kā tā būtu vienots dokuments. Skaidrs pārbaudes paņēmiens: noskaidrojiet, kura iestāde lēmumu pieņēma. Sankcijas izsludina ASV Valsts kase un Valsts departaments, militāro palīdzību apstiprina Kongress, bet prezidenta rīkojumi saista tikai izpildvaru.
Latvijai saistošās sankcijas turklāt nosaka Eiropas Savienības tiesību akti, nevis ASV lēmumi, un abi saraksti nesakrīt. Uzņēmumam, kas pārbauda darījuma partneri, jāskatās ES sankciju regulējums un Finanšu izlūkošanas dienesta norādes, ne tikai ASV publikācijas.
Godīgi par robežām
Vēsturisks vērtējums par Baidena prezidentūru vēl nav nostabilizējies, un politiskie novērtējumi Latvijā un ASV atšķiras. Ja vajadzīgi precīzi fakti par amatiem, balsojumiem vai dokumentiem, tie jāņem no primārajiem avotiem, tas ir, no ASV Kongresa un Baltā nama arhīviem, nevis no memuāriem vai komentāru pārstāstiem.