TJG Online
Cilvēki

Džordžs Vašingtons: pirmais ASV prezidents

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Džordžs Vašingtons (1732–1799) bija Amerikas Neatkarības kara laika Kontinentālās armijas virspavēlnieks un pirmais Amerikas Savienoto Valstu prezidents. Latvijas lasītājam viņa nozīme slēpjas nevis kaujās, bet precedentā: viņš brīvprātīgi atteicās no varas un aizgāja pēc diviem pilnvaru termiņiem.

Vašingtons nāca no Virdžīnijas plantāciju īpašnieku vides un militāro pieredzi ieguva jau pirms neatkarības kara, dienot britu pusē koloniju karos pret frančiem. 1775. gadā Kontinentālais kongress viņu iecēla par armijas virspavēlnieku. Šī armija bija nabadzīga, slikti apgādāta un ar īsiem dienesta līgumiem, tāpēc Vašingtona galvenais nopelns bija nevis spoži uzvarētas kaujas, bet spēja to noturēt kopā, tostarp smagajā ziemošanā Valifordžā.

Kara iznākumu izšķīra Francijas iesaistīšanās un 1781. gada Jorktaunas aplenkums, kur britu spēki kapitulēja. Pēc miera līguma 1783. gadā Vašingtons izdarīja to, kas toreiz bija negaidīti: viņš atdeva kongresam savas virspavēlnieka pilnvaras un aizbrauca uz savu muižu Mauntvernonā. Tieši šis žests Eiropā radīja viņa reputāciju, jo uzvarošas revolūcijas parasti beidzās ar militāru diktatūru.

1787. gadā viņš vadīja konstitucionālo konventu Filadelfijā, kur tapa ASV konstitūcija, un 1789. gadā kļuva par pirmo prezidentu. Viņa amata laikā izveidojās tas, ko konstitūcijas teksts neparedzēja: valdības departamenti, valsts parāda pārņemšanas risinājums, centrālā banka un prakse, ka prezidents uzrunā likumdevēju ar vēstījumu. Pēc diviem termiņiem viņš atteicās kandidēt trešo reizi, un šī nerakstītā norma ASV noturējās līdz 20. gadsimta vidum, kad to ierakstīja konstitūcijā.

Atvadu uzrunā Vašingtons brīdināja par diviem draudiem: partiju sašķeltību iekšpolitikā un pastāvīgām savienībām ar ārvalstīm. Vienlaikus viņš pats bija vergturis, kurš tikai testamentā noteica savu vergu atbrīvošanu, un šī pretruna mūsdienu ASV strīdos par vēsturi ir viena no centrālajām. Vēsturisku personu novērtējums nav nemainīgs, un to ir vērts paturēt prātā, lasot vecākus enciklopēdiskus aprakstus.

Latvijas paralēle nav pati prezidenta figūra, bet gan pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes loma no 1922. gada. Būtiska atšķirība: Latvijā Valsts prezidentu neievēlē tauta, bet gan Saeima, pilnvaru termiņš ir četri gadi, un vienu personu nevar ievēlēt vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas. ASV prezidents ir izpildvaras vadītājs, bet Latvijā izpildvaru vada Ministru prezidents, un Valsts prezidents pilda galvenokārt pārstāvības un līdzsvarojošas funkcijas.

Vašingtona vārds ASV telpā ir visur: pēc viņa nosaukta galvaspilsēta, viens no štatiem, neskaitāmas pilsētas, ielas un skolas, viņa portrets ir uz naudas zīmes un iekalts Rašmora kalnā. Tas rada iespaidu, ka runa ir par pusmītisku figūru, taču vēsturnieku darbos viņš izskatās daudz pieticīgāks: apdomīgs, atturīgs, ne izcils karavadonis un ne dzirkstošs runātājs, toties cilvēks ar neparasti stabilu spriestspēju un izteiktu izpratni par to, kā viņa rīcība izskatīsies nākamajām paaudzēm.

Ko no šī stāsta izmanto sarunā par Latvijas valsts iekārtu

Populārā tēze, ka ASV prezidents ir stiprs, bet Latvijas Valsts prezidents vājš, ir pārāk vienkāršota. Latvijas Valsts prezidentam ir instrumenti, kādu ASV prezidentam nav: viņš var ierosināt Saeimas atlaišanu, prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu, uz noteiktu laiku apturēt likuma izsludināšanu un izvirzīt Ministru prezidenta amata kandidātu. Toties viņam nav pakļauta valdība un ministrijas.

Otra bieži pārprastā lieta ir varas dalīšanas modelis. ASV prezidents un kongress tiek vēlēti atsevišķi un pastāv neatkarīgi viens no otra, bet Latvijā valdība darbojas tikai tik ilgi, kamēr tai ir Saeimas uzticība. Tāpēc amerikāņu politisko ziņu jēdzienus, piemēram, valsts iestāžu darba apturēšanu budžeta strīda dēļ, nevar tieši pārnest uz Latvijas apstākļiem.

Trešais pārpratums ir jēdziens „tēvs dibinātājs“. ASV to lieto par veselu politiķu grupu, nevis vienu personu, un Vašingtons tajā ir viens no daudziem. Latvijas vēsturē līdzīgu lomu pilda Tautas padomes un Satversmes sapulces dalībnieki, tāpēc korektāk ir runāt par valsts dibinātāju paaudzi, nevis par vienu valsts radītāju.

Kur meklēt uzticamu informāciju

Par Vašingtonu latviešu valodā uzticamākais ceļš ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājums un akadēmiski vēstures apskati, nevis internetā izplatīti nostāsti. Populārie stāsti par ķiršu koku vai koka zobiem lielākoties ir vēlāku biogrāfu izdomājumi vai pārspīlējumi, kas atkārtoti tik bieži, ka izskatās pēc faktiem.

Ja vajadzīgi pirmavoti, tos angļu valodā publicē ASV Kongresa bibliotēka un Nacionālais arhīvs, kur pieejamas Vašingtona vēstules un atvadu uzrunas teksts. Lasot šādus avotus, atcerieties, ka 18. gadsimta datumi dažkārt norādīti gan vecajā, gan jaunajā kalendāra stilā, tāpēc viena notikuma datums dažādos izdevumos var atšķirties.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Cilvēki Sadaļas jautājumi ar burtu D Ziņot par neprecizitāti