Kāpēc izzūd gobas: Holandes gobu slimība
Īsā atbilde
Masačūsetsas štata koks ir Amerikas goba, un tā izvēlēta 1941. gadā, pieminot, ka Džordžs Vašingtons pārņēma Kontinentālās armijas vadību zem gobas. Ironija ir tā, ka tieši šī suga 20. gadsimtā gandrīz pazuda no ielām: to iznīcināja Holandes gobu slimība, kas to pašu izdarīja arī Latvijas parkos un alejās.
Slimības izraisītājs ir sēne, kas iedzīvojas koka vadaudos un tos aizsprosto, tāpēc koks burtiski nomirst no slāpēm: lapas vasaras vidū novīst un kļūst dzeltenas, sākot no atsevišķiem vainaga zariem. Sēni no koka uz koku pārnēsā gobu mizgrauži, kas barojas jauno zaru žāklēs un vairojas zem slimo koku mizas. Sakņu saaugumu dēļ infekcija pāriet arī no viena alejas koka uz nākamo pa zemi.
Nosaukums maldina. Slimība nav no Nīderlandes: tā saucas tāpēc, ka 20. gadsimta 20. gados tieši Nīderlandes zinātnieces noskaidroja tās cēloni. Otrais, agresīvākais sēnes veids pēc Otrā pasaules kara izplatījās pa visu Eiropu un Ziemeļameriku un nopļāva tieši pieaugušos, skaistos kokus, jo mizgrauži izvēlas lielus, nobriedušus stumbrus.
Latvijā tas nozīmēja, ka pazuda liela daļa ielu un parku gobu, kas 19. un 20. gadsimta mijā bija viens no iecienītākajiem pilsētu kokiem tieši ātrās augšanas un jumtveida vainaga dēļ. Vietējās sugas ir divas: goba (Ulmus glabra) un vīksna (Ulmus laevis). Vīksna cieš mazāk, jo mizgraužiem tā ir mazāk pievilcīga, un tieši tāpēc vecās vīksnas Latvijas parkos joprojām ir sastopamas biežāk nekā vecās gobas.
Kā atšķirt gobu no vīksnas
Abām lapa ir asimetriska: pie kātiņa viena puse sākas zemāk nekā otra. Drošākā pazīme ir ziedi un sēkleņi. Vīksnai tie karājas uz gariem, tieviem kātiņiem un pavasarī plīvo vējā, bet gobai ziedi un plakanie sēkleņi sēž cieši pie zara, gandrīz bez kātiņa, blīvā pušķī.
Otra pazīme ir lapa uz tausti: gobas lapa ir raupja kā smilšpapīrs un bieži ar trim zobiem galotnē, vīksnas lapa ir plānāka un mīkstāka. Šī atšķirība nav tikai botāniķiem: ja dārzā vai pagalmā ir vīksna, izredzes, ka koks noturēsies, ir manāmi labākas, un to ir vērts zināt pirms lēmuma par nozāģēšanu.
Ko darīt, ja koks sācis kalst
Izšķirošā ir nokaltušā koka un zaru likteņa izlemšana. Slimu gobu nedrīkst atstāt stāvam vai sakrautu malkā ar mizu, jo tieši zem mizas mizgrauži pārziemo un pavasarī izlido uz kaimiņu kokiem. Nozāģēta gobas malka ar mizu, atvesta mājās uz pagalmu, ir gatava kukaiņu audzētava.
Tāpēc rīcība ir vienkārša: miza jānoņem un jāiznīcina vai koksne jāsadedzina, un darbi jāplāno ārpus mizgraužu lidošanas laika pavasarī un vasaras sākumā. Griezumus šajā periodā labāk neveikt vispār, jo svaigas brūces piesaista kukaiņus.
Kas to Latvijā uzrauga un kam vajag atļauju
Koku veselības un kaitīgo organismu jautājumos kompetentā iestāde ir Valsts augu aizsardzības dienests, meža zemē koku ciršanu uzrauga Valsts meža dienests, bet koku ciršanai ārpus meža, tātad arī pagalmā vai pilsētas ielā, vajadzīga pašvaldības atļauja saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
Tipiskais maldīgais pieņēmums: ja koks ir slims vai kalst, to varot nozāģēt bez saskaņošanas. Nē. Bīstams koks ir atsevišķs gadījums, kas jāfiksē, un dižkoka statusā esošam kokam prasības ir vēl stingrākas. Ja koks ir liels, vecs vai atrodas pie ielas, izmaksas taupa nevis pats zāģis, bet iepriekšēja saruna ar pašvaldības ainavu vai apstādījumu speciālistu un sertificēta arborista atzinums.