Kādi dokumenti vajadzīgi darbam uz tirdzniecības kuģa?
Īsā atbilde
Lai Latvijā strādātu uz tirdzniecības kuģa, vajadzīga jūrnieka grāmatiņa, derīga jūrnieka veselības apliecība, STCW pamatapmācības sertifikāti un attiecīgajam amatam atbilstošs kompetences sertifikāts. Visus šos dokumentus izsniedz vai reģistrē Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs.
Angliskais „merchant marine“ latviski nav nekādi jūras kājnieki, bet tirdzniecības flote, un cilvēki uz tiem kuģiem ir civili jūrnieki, nevis militārpersonas. Tas nav tikai tulkojuma jautājums: no tā izriet, ka darbā pieņemšana notiek pēc darba tiesību un starptautisko konvenciju, nevis pēc dienesta noteikumiem, un darba devējs visbiežāk ir ārvalstu kuģošanas kompānija.
Sistēmas pamatā ir divas starptautiskās konvencijas. STCW konvencija nosaka, kādas apmācības un sertifikāti vajadzīgi katram amatam uz klāja, bet Jūras darba konvencija (MLC) nosaka darba un sadzīves apstākļus, līguma saturu, atvaļinājumu un repatriāciju. Latvijas dokumenti ir derīgi visā pasaulē tieši tāpēc, ka tie izdoti šo konvenciju ietvaros, un to atbilstību uzrauga Latvijas Jūras administrācija.
Praktiskā secība ir tāda: vispirms izglītība un pamatapmācība, tad veselības pārbaude, tad dokumenti Jūrnieku reģistrā, tad prakse uz kuģa un tikai pēc nostrādātā jūras stāža attiecīgais kompetences sertifikāts. Izglītību var iegūt jūrniecības izglītības iestādēs, kuru aktuālo sarakstu publicē Jūras administrācija; iestāžu nosaukumi un pakļautība pēdējos gados ir mainījušies, tāpēc uzticēties vecākiem rakstiem nav vērts.
Konkrētie dokumenti un kas tos izsniedz
Jūrnieka grāmatiņa ir dokuments, kurā uzskaita jūras stāžu, un tieši nostrādātais laiks uz kuģa vēlāk izšķir, vai varat pretendēt uz nākamo kvalifikācijas pakāpi. Jūrnieka personas apliecība ir atsevišķs starptautisks identifikācijas dokuments, kas atvieglo nokļūšanu uz kuģa un izkāpšanu krastā ārvalstu ostās; tā nav pase un pasi neaizstāj.
Veselības apliecību drīkst izsniegt tikai jūrnieku veselības pārbaudei apstiprināts ārsts, nevis ģimenes ārsts. Redze, dzirde un krāsu redze ir tās pozīcijas, kas praksē visbiežāk aizver ceļu uz klāja dienestu, tāpēc pārbaudi ir gudrāk nokārtot pirms maksas kursu apmaksas, nevis pēc tās.
Detaļa, ko pārprot visbiežāk: atzīšanas apliecinājums
Latvijas izdots kompetences sertifikāts pats par sevi nedod tiesības strādāt uz jebkura kuģa. Ja kuģis kuģo ar citas valsts karogu, šīs karoga valsts administrācijai jāizsniedz atzīšanas apliecinājums, proti, apstiprinājums, ka tā atzīst jūsu Latvijas sertifikātu. To parasti kārto kompānija, bet laiku tas prasa, un tieši šis solis mēdz aizkavēt izbraukšanu.
Tāpēc, saņemot darba piedāvājumu, jāpajautā divas lietas: ar kādas valsts karogu kuģo kuģis un vai atzīšanas apliecinājums jau ir pieprasīts. Atbilde uz šiem diviem jautājumiem par kompānijas nopietnību pasaka vairāk nekā skaista mājaslapa.
Slazds: maksa par darba atrašanu
Jūras darba konvencija aizliedz iekasēt no jūrnieka samaksu par darba atrašanu. Ja starpnieks prasa naudu par vakanci, „reģistrāciju datubāzē“ vai „garantētu vietu uz kuģa“, tas ir brīdinājuma signāls. Maksa par apmācību, sertifikātiem un veselības pārbaudi ir likumīga un normāla, bet tā ir maksa par pakalpojumu, nevis par darba vietu.
Latvijā darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem, arī jūrnieku komplektēšanas uzņēmumiem, ir jābūt licencētiem, un licencēto uzņēmumu sarakstu uztur Nodarbinātības valsts aģentūra. Pirms līguma parakstīšanas šo sarakstu ir vērts atvērt: tā ir piecu minūšu pārbaude, kas pasargā no zaudētas naudas un no līguma, kura strīdus izšķirtu nezināmas valsts tiesa.
Kur atbilde ir „tas atkarīgs“
Konkrētās prasības atšķiras pēc amata un kuģa tipa. Sardzes matrozim, mehāniķim, pavāram un tankkuģa apkalpes loceklim vajadzīgi atšķirīgi papildu sertifikāti, un tankkuģiem, pasažieru kuģiem un kuģiem polārajos ūdeņos prasības ir stingrākas. Precīzo sarakstu savam amatam jāskatās Jūras administrācijas prasībās, nevis forumos.
Otra mainīgā daļa ir nodokļi un sociālā apdrošināšana, jo tie atkarīgi no jūsu nodokļu rezidences, kuģa karoga un darba devēja valsts. Šis ir jautājums Valsts ieņēmumu dienestam vai nodokļu konsultantam, un to ir lētāk noskaidrot pirms pirmā reisa nekā pēc trim gadiem.