Kā darbojas studiju un studējošā kredīts?
Īsā atbilde
Latvijā ir divi atsevišķi valsts atbalstīti kredīti: studiju kredīts sedz mācību maksu un tiek pārskaitīts augstskolai, bet studējošā kredīts ir paredzēts iztikai un tiek izmaksāts studentam.
Abus kredītus izsniedz kredītiestādes, un tiem ir valsts galvojums, ko nodrošina attīstības finanšu institūcija ALTUM. Tieši galvojums ir iemesls, kāpēc students bez ienākumiem, bez ķīlas un bez galvotāja vispār var saņemt aizdevumu ar samērīgiem nosacījumiem. Kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi, nozares politiku veido Izglītības un zinātnes ministrija, bet ar kredītu dzēšanu un uzskaiti saistītos jautājumus administrē Studiju un zinātnes administrācija.
Atšķirība starp abiem kredītiem ir praktiska. Studiju kredīta nauda nekad nenonāk studenta kontā, jo to pārskaita augstskolai kā mācību maksu, tāpēc budžeta vietā studējošajam tas nav aktuāls. Studējošā kredīts tiek izmaksāts pa daļām mācību gada laikā un ir domāts dzīvošanai, tāpēc to izmanto arī budžeta vietās studējošie. Abus var ņemt vienlaikus, un tad tās ir divas atsevišķas saistības ar atsevišķiem grafikiem.
Pieteikšanās secība parasti ir šāda: vispirms imatrikulācija un līgums ar augstskolu, pēc tam pieteikums augstskolas noteiktajā termiņā un kārtībā, tad bankas lēmums un aizdevuma līguma parakstīšana. Termiņi ir piesaistīti semestra sākumam un mēdz būt īsi, tāpēc dokumentus ir vērts sagatavot pirms sesijas, nevis tās laikā. Konkrētās prasības, maksimālās summas un procentu likmes atšķiras atkarībā no bankas un gada, un tās publicē gan bankas, gan augstskolu studiju daļas.
Atmaksa sākas nevis uzreiz, bet pēc studiju beigšanas, un tai ir paredzēts noteikts atlikšanas periods, kura ilgumu nosaka normatīvie akti. Šis periods ir kredīta galvenā priekšrocība salīdzinājumā ar parastu patēriņa kredītu, jo tas dod laiku atrast darbu. Normatīvie akti paredz arī gadījumus, kuros daļu kredīta dzēš no valsts budžeta, piemēram, saistībā ar bērna piedzimšanu vai darbu atsevišķās profesijās un institūcijās. Nosacījumi un profesiju loks laika gaitā mainās, tāpēc aktuālo kārtību skatiet Studiju un zinātnes administrācijas informācijā.
Ko vērts zināt pirms parakstīšanas
Kredīts ir saistība arī tad, ja studijas netiek pabeigtas. Studiju pārtraukšana vai eksmatrikulācija neatceļ pienākumu atmaksāt jau izsniegto summu, un tieši šis ir biežākais nepatīkamais pārsteigums. Otrs pārsteigums ir tas, ka aizdevums tiek reģistrēts Latvijas Bankas Kredītu reģistrā un kļūst redzams citām bankām. Vēlāk, vērtējot mājokļa kredīta pieteikumu, banka šo saistību ieskaita ikmēneša slogā, tāpēc studiju laikā ņemtais kredīts var ietekmēt pirmā mājokļa iegādi pēc vairākiem gadiem.
Pirms parakstīšanas salīdziniet vismaz divu banku piedāvājumus un skatieties ne tikai likmi, bet arī noformēšanas maksu, kredīta apkalpošanas maksu un pirmstermiņa atmaksas nosacījumus. Pārliecinieties, ka saprotat, kas notiek akadēmiskā atvaļinājuma vai studiju maiņas gadījumā, un uzdodiet šo jautājumu bankai rakstveidā. Ja rodas maksāšanas grūtības, ar banku ir jāsazinās pirms kavējuma, nevis pēc tā.
Biežākās kļūdas
Pirmā kļūda ir sajaukt abus kredītus un pieteikties studiju kredītam, cerot saņemt naudu iztikai. Otrā ir aizņemties maksimālo pieejamo summu tāpēc, ka tā ir pieejama, nevis tāpēc, ka tā ir vajadzīga, jo katrs neiztērētais euro tāpat ir jāatmaksā ar procentiem. Trešā ir neizlasīt, kas notiek ar atlikšanas periodu, ja studijas tiek pagarinātas vai pārtrauktas, un ceturtā ir nepaziņot bankai par kontaktinformācijas maiņu, kuras dēļ paziņojumi par atmaksas sākumu vienkārši nesasniedz adresātu.
Alternatīvas un to kombinēšana
Pirms kredīta ir vērts pārbaudīt iespējas, kas nerada atmaksas saistības: budžeta vietas, augstskolas un valsts stipendijas, pašvaldību atbalstu studentiem, nozaru asociāciju un darba devēju stipendijas, kā arī mobilitātes programmu finansējumu. Daļa studentu apvieno vairākus avotus, un kredīts sedz tikai atlikušo daļu, kas ir daudz veselīgāk nekā finansēt visas studijas ar aizņēmumu. Samaksāto studiju maksu noteiktos gadījumos var iekļaut arī attaisnotajos izdevumos gada ienākumu deklarācijā, un šo kārtību skaidro Valsts ieņēmumu dienests.
Šeit aprakstīta vispārīga mehānika, nevis individuāls finanšu padoms. Ja rēķināt, vai izmaksas atmaksāsies, vai vienlaikus plānojat citas lielas saistības, aprēķinu ir vērts pārrunāt ar bankas konsultantu, bet strīdus par jau izsniegtu kredītu ar juristu.