Miljoniem cilvēku visā pasaulē ir audzinājuši adoptētāji. Lai gan daži nav ieinteresēti, citi jūt spēcīgu vajadzību sazināties ar vecākiem. Neatkarīgi no tā, vai vēlme noteikt dzimšanas vecāku atrašanās vietu ir balstīta uz praktiskiem vai emocionāliem iemesliem, meklēšana parasti sākas, meklējot pēc iespējas vairāk informācijas, kas ir pieejama no adoptējamā un adoptētāja dokumentiem. Adoptējamam var būt arī tiesības uz neidentificējošu informāciju valsts vai privātā adopcijas dienesta aizgādībā, ko izmanto, lai veicinātu adopciju, un/vai viņš var lūgt tiesai atslēgt viņa tiesas protokolu. Reģistrēšanās kādā no daudzajām adopcijas meklēšanas grupām vai privātdetektīva vai konfidenciāla starpnieka nolīgšana var arī palīdzēt noteikt dzimšanas vecāku.
Adoptētajam jāsāk dzimtā vecāka meklēšana, apkopojot visu viņam pieejamo informāciju par sevi un adopciju. Ja adoptētāji atbalsta meklēšanu, viņiem var būt vērtīga informācija, piemēram, izmantotās adopcijas aģentūras nosaukums vai fakti par dzimušajiem vecākiem, kas nav atrodami nevienā oficiālajā ierakstā. Adoptējamam ir jāsaņem arī viņa vai viņas grozītās dzimšanas apliecības un adopcijas lēmuma kopija, kurā var būt papildu norādes.
Tiesību akti dažādās jurisdikcijās būtiski atšķirsies attiecībā uz to, kādu informāciju par adopciju pienākas pilngadīgam adoptējamam, ja tāda ir. Amerikas Savienotajās Valstīs adopcijas ieraksti ir aizzīmogoti; tomēr adoptējamam pēc pieprasījuma parasti ir tiesības saņemt neidentificējošu informāciju. Var atšķirties arī tas, kas tieši ir iekļauts “neidentificējošā informācijā”, bet bieži vien ietver informāciju par dzimšanas vecākiem, piemēram, medicīnisko informāciju un reliģisko piederību, kā arī informāciju par vecumu, augumu un svaru un izglītību. Adoptējamā šī informācija jāpieprasa no aģentūras, kas veicinājusi adopciju.
Amerikas Savienotajās Valstīs pieaugušais adoptētais var iesniegt lūgumu, lai atslēgtu viņa vai viņas adopcijas ierakstu. Atkal, likumi dažādās valstīs atšķiras attiecībā uz adopcijas ierakstu aizzīmogošanu. Adoptētajam ir jākonsultējas ar valsts tiesību aktiem vai adopcijas advokātu, lai noteiktu, vai viņa vai viņas ierakstu aizzīmogošana ir reāla iespēja.
Ir vairāki nacionāli un starptautiski adopcijas atkalapvienošanās reģistri un adopcijas meklēšanas grupas, kurām var brīvi pievienoties un kuras var novest pie informācijas vai pat atkalapvienošanās. Vairumā gadījumu adoptētais vai dzimšanas vecāks var ievietot informāciju, kas viņam ir, un norādīt, ko viņš meklē, cerot, ka kādam var būt informācija. Turklāt šīs grupas var būt daudz specifiskas informācijas par ģeogrāfisko apgabalu, kurā adoptētais meklē, un var novest pie papildu informācijas vai palīdzības avotiem.
Iespējams, būs jāapsver iespēja nolīgt privātdetektīvu vai konfidenciālu starpnieku. Lai arī privātdetektīvs parasti ir efektīvs un ātrs, tas var būt dārgs. Konfidenciālie starpnieki ir salīdzinoši jauns jēdziens, taču to popularitāte pieaug. Konfidenciāls starpnieks var strādāt privātā organizācijā vai tikt iecelts tiesa pēc adoptētā lūguma atvērt savus ierakstus. Konfidenciālajam starpniekam ir atļauts piekļūt ierakstiem, un pēc tam, ja iespējams, viņš sazinās ar dzimušo vecāku adoptējamā vārdā un piedāvā viņam iespēju pieņemt vai atteikties no adoptējamā kontakta.