Personas, kuras vēlas kļūt par lauku sociologu, parasti iet to pašu izglītības un karjeras ceļu kā jebkurš socioloģijas zinātņu profesionālis. Pirmais solis ir grāds socioloģijā, kam seko praktiskā pieredze. Var būt noderīga dalība lauku socioloģiskā sabiedrībā, kā arī lasīt publikācijas un apmeklēt konferences, kas raksturīgas šai karjerai.
Parasti pirmais solis, ko students sper, lai kļūtu par lauku sociologu, ir pareizo kursu apguve. Šīs nodarbības var ietvert socioloģiskos pamatprincipus, psiholoģiju un vēsturi. Izpratne par teorijām, kas balstās uz kopienu attīstību, lauksaimniecību un lopkopību, un citām darbībām, kas ir cieši saistītas ar lauku kopienām, ir ļoti svarīgas, lai sasniegtu augstāku līmeni. Lauku socioloģijas vai radniecīgās disciplīnas diploma iegūšana nav obligāta, taču noder, ja vēlies kļūt par lauku sociologu.
Bakalaura programmas parasti ir pieejamas ne vairāk kā divu un četru gadu koledžās pamatkursiem, kas nepieciešami, lai kļūtu par lauku sociologu. Lauku socioloģijas absolventu programmas ir pieejamas Amerikas Savienotajās Valstīs, Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē no tādām akadēmiskajām iestādēm kā Klemsonas universitāte, Austrumanglijas universitāte un Hāgas Sociālo studiju institūts.
Lauku sociologi bieži veic pētījumus, novērojot lauku iedzīvotājus un dažreiz veicot sociālos eksperimentus, lai tuvāk novērotu attieksmi un uzvedību. Tam nepieciešama apmācība pētniecības metodoloģijā un statistiskajā analīzē. Lauku socioloģijas grāda iegūšanai bieži vien ir jāraksta un jāpublicē darbi par lauku socioloģiju.
Kad kļūsit par lauku sociologu, iespējams, pētīsiet lauku vidē dzīvojošo cilvēku uzvedību. Tie var ietvert lauku saimniecības, ciematus un pilsētas. Ārpus lielpilsētu teritorijām dzīvojošu indivīdu un ģimeņu uzvedības izpēte var sniegt ieskatu lielāku pilsētu attīstībā, kā arī to, kā uzvedas brīvi vienoti iedzīvotāji. Lauku sociologa vispārējs mērķis ir arī pētīt, kā cilvēki attiecas uz zemi, kā arī lauku vidē dzīvojošo kopienu veselības problēmas.
Pat pēc formālās apmācības pabeigšanas, lai kļūtu par lauku sociologu, lielākā daļa cilvēku, kas iesaistīti šajā profesijā, turpina pilnveidot zināšanas par šo tēmu. Tas parasti ietver kvalifikācijas celšanas kursu apmeklēšanu, zinātnisku žurnālu lasīšanu un lauku socioloģijas konferenču apmeklēšanu. Daudzi lauku sociologi pievienojas profesionālajām biedrībām un asociācijām, kas raksturīgas lauku socioloģijai.
Lauku socioloģija kļuva par nozīmīgu socioloģijas jomas sastāvdaļu jau šīs disciplīnas vēsturē. Lauku socioloģiskā biedrība tika izveidota Vašingtonā 1936. gadā, bet Eiropas Lauku socioloģijas biedrība tika nodibināta 1957. gadā. Citas biedrības izveidojās visā pasaulē, tostarp Austrālijas un okeāna tīkls un Latīņamerikas lauku socioloģijas asociācija. Līdz 1976. gadam tika izveidota Starptautiskā lauku socioloģijas asociācija.
Lauku sociologi žurnālos publicē zinātniskus rakstus par lauku kopienu izpēti. Tie ietver “Lauku socioloģiju”, “Lauku veselības žurnālu” un “Lauku sociālo zinātņu žurnālu”. Lauku sociologs parasti abonē vienu vai vairākas no šīm publikācijām, lai sekotu jaunākajiem atklājumiem un teorijām.