Access izstrādes joma ir daudzpusīga prasme, ko pieprasa lielas tīmekļa vietnes, kā arī juridiskie, telemārketinga, veselības aprūpes un finanšu uzņēmumi. Piekļuves datubāzēm ir nepieciešama augsta līmeņa pieredze gan datu bāzu kodēšanā, gan izstrādē, un lielākā daļa uzņēmumu pieprasa, lai pretendentiem būtu Access raksturīgi grādi vai apmācības sertifikāti. Lai kļūtu par Access izstrādātāju, ir jāiegulda daudz darba un ir nepieciešamas augsta līmeņa datorzināšanas. Topošie izstrādātāji var uzlabot savas nodarbinātības iespējas, atrodot nišu, kurā specializēties.
Lai kļūtu par Access izstrādātāju, lielākā daļa cilvēku cenšas atrast nišu un tajā iekļauties. Šī niša palīdzēs izstrādātājam zināt, kā sevi prezentēt, un izstrādātājs varēs novirzīt savu apmācību uz šo nišu. Niša parasti ir atkarīga no uzņēmējdarbības modeļa, piemēram, tiešsaistes datubāzēm, juridiskiem uzņēmumiem vai finanšu rajona. Lai gan katram ir vajadzīgas līdzīgas prasmes, darbs katrā nišā ir ļoti atšķirīgs. Vispārējā apmācība var palīdzēt uzsākt izstrādātāja karjeru, taču iekļaušanās nišā parasti ir noderīgāka.
Lai kļūtu par Access izstrādātāju, ir jāievēro stingras izglītības prasības, un šīs izglītības apliecinājums var būt koledžas grāds vai apmācības sertifikāts. No koledžas puses noderēs divu vai četru gadu grāds datorzinātnēs, biznesa vadībā vai līdzīgā specialitātē. No 2011. gada Microsoft piedāvā apmācību kursus programmā Access, tāpat kā daudzas citas iestādes. Tiešsaistes apmācības kursi var būt arī efektīvi, ja vien tajos tiek apgūtas uzlabotas procedūras, nevis tikai pamati.
Daži uzņēmumi var atteikties no izglītības prasībām, ja pretendentam ir atbilstoša pieredze Access attīstībā. To var iegūt, lasot grāmatas un strādājot ar datu bāzēm mājās vai palīdzot draugiem datu bāzu projektos. Šādā gadījumā uzņēmums var pieprasīt piemērotības pārbaudi, lai pārliecinātos, ka pretendents ir pietiekami zinošs šim amatam.
Papildus pieredzei un apmācībai pretendentam ir jābūt ekspertu prasmēm, lai kļūtu par Access izstrādātāju. Izstrādātājam jāzina, kā izveidot datu bāzes loģisko programmēšanu un fizisko dizainu, kā arī strādāt ar datubāzi un ar to manipulēt, kad tā ir izveidota. Izstrādātājam ir arī jāspēj pievienot un mainīt informāciju, lai datubāze būtu aktuāla uzņēmumam. Problēmu, piemēram, kļūdu vai nepareizas programmēšanas, labošana ir nepieciešama arī tad, ja datu bāzē kādreiz ir radušās problēmas. Pretējā gadījumā izstrādātājs šajās situācijās ir bezjēdzīgs un uzņēmums cieš no datubāzes darbības traucējumiem.