Ir vairāki dažādi suņu apstrādātāju veidi, taču tiem visiem ir viena kopīga iezīme. Neatkarīgi no tā, vai persona ir ieinteresēta profesionāli rīkoties ar izstāžu suņiem, policijas suņiem, muitas suņiem vai suņiem, kas ir apmācīti citai specialitātei, hendlerim ir jābūt pilnīgai izpratnei par šķirni. Liela daļa no tā, ko kinologs apgūst, ir autodidakts. Lai gan ir profesionālas asociācijas, kurām pievienoties, nevienai suņu apstrādes specialitātei nav nepieciešama īpaša izglītība, sertifikācija vai licence.
Divas dalībnieku grupas, Profesionālo hendleru asociācija un Amerikas Kennelkluba reģistrēto hendleru programma, ir noteikušas savas prasības dalībniekiem. Šīs prasības ietver suņu audzētavas nosacījumus, kā arī ētikas kodeksu, kas jāievēro ikvienam dalībniekam, kurš vēlas kļūt par suņu apstrādātāju. Kļūšana par biedru kādā no šīm organizācijām bieži ir pirmais solis ceļā uz to, lai iegūtu tiesības piedalīties viņu suņu apstrādātāja mācekļa programmās. Iestāšanās profesionālajā organizācijā piedāvā tīklošanās iespējas un apliecina topošajiem klientiem, ka hendleris šo darbu uztver nopietni, par kinologu ir iespējams kļūt, nepievienojoties šādām asociācijām.
Lēmums kļūt par kinologu var nozīmēt daudz ceļojumu. Hendleri, kas strādā tikai ar izstāžu suņiem, bieži pavada dienas vai nedēļas ceļā, pārejot no vienas izstādes uz otru. Hendleris ar stabilu karjeru var tikt galā ar vairākiem suņiem. Ir svarīgi, lai transportlīdzeklis būtu pareizi uzstādīts, izturīgs ceļojumu kastes. Ceļojuma furgonā vai kravas automašīnā ir nepieciešams arī pietiekami daudz vietas vingrošanas aizgaldiem, kur tiks turēti suņi pēc ierašanās.
Suņu apstrādātājiem ir jānodrošina suņiem vairāk nekā piemērotas ceļošanas vietas. Svarīgi ir arī tīras un ērtas kastes un suņu skriešanas vietas mājas objektā. Tiem apstrādātājiem, kuri ir biedri vienā vai vairākās asociācijās, ir jāievēro organizāciju iestāšanās prasības.
Lai kļūtu par kinologu, ir svarīgas arī spēcīgas profesionālas attiecības ar veterinārārstu, kurš mājās aprūpēs slimu klientu. Atrodoties ceļā, apdarinātājam var būt jārisina neatliekamā medicīniskā palīdzība vai jādod medikamenti. Apdarinātājiem ir jābūt labām pamatzināšanām par slimību veidiem, pret kurām konkrēta šķirne ir uzņēmīga, kā arī par to, kā rīkoties ar traumām, ja veterinārārsts nav uzreiz pieejams.
Protams, hendleriem ir arī rūpīgi jāizprot un jānovērtē konkrētā šķirne vai šķirnes, ar kurām viņi strādā. Ir svarīgi zināt dzīvnieka stiprās un vājās puses, kā kopt noteiktu šķirni un izstādīt konkrētu suni izstādē. Šīs zināšanas var arī palīdzēt hendlerim aizsargāt savu profesionālo reputāciju, izvairoties no dzīvniekiem, kuri nerādīsies labi vai nedarbosies labi.