Kā iegūt maģistra grādu enerģētikas ekonomikā?

Enerģētikas ekonomika pēc būtības ir robežjoma starp tehniku un ekonomiku. Tajā skatās, kā veidojas elektroenerģijas cena biržā, kā jaudas bilanci ietekmē vējš un ūdens līmenis Daugavas kaskādē, kā tiek aprēķināti pārvades un sadales tarifi, ko dara atjaunīgo energoresursu atbalsta shēmas un cik atmaksājas ēkas siltināšana. Latvijā šādi cilvēki strādā enerģijas tirgotāju un tīklu uzņēmumos, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Ekonomikas ministrijā, konsultāciju birojos un banku nozares analīzes nodaļās.

Ceļš uz grādu sākas ar bakalaura līmeni. Vislabāk kalpo ekonomika, finanses, vadībzinātne, elektrozinātne vai vides zinātne. Ja bakalaura grāds ir humanitārs, rēķinieties, ka uzņemšanas komisija prasīs papildu kursus matemātikā vai statistikā, un ar to labāk tikt galā pirms pieteikšanās, nevis pirmajā semestrī. Uzņemšana maģistrantūrā Latvijas augstskolās parasti notiek vasarā, un katra augstskola savas prasības publicē savā mājaslapā, tāpēc konkrēti termiņi un vērtēšanas kritēriji jāskatās attiecīgās programmas uzņemšanas noteikumos.

Pirms pieteikties, pārbaudiet trīs lietas. Pirmā ir programmas akreditācija un studiju virziena statuss, jo tikai akreditēta programma dod valsts atzītu diplomu. Otrā ir kursu saraksts: bez ekonometrijas, optimizācijas un enerģētikas sistēmu pamatiem programma paliks aprakstoša. Trešā ir mācībspēku un maģistra darbu tematika: ja pēdējos gados neviens darbs nav bijis par enerģijas tirgiem, jums nebūs vadītāja, kas šo jomu pārzina.

Tipiskākā kļūda ir izvēlēties programmu pēc skanīga nosaukuma un tikai pēc tam saprast, ka kvantitatīvo prasmju tajā nav. Otra bieža kļūda ir atlikt darba pieredzi uz laiku pēc diploma saņemšanas. Enerģētikas nozarē pieredze prakses vietā, studentu darbā vai pat brīvprātīgajā projektā ir tas, kas atšķir divus vienādus diplomus. Trešā kļūda ir rakstīt maģistra darbu par pasaules mēroga tēmu bez datiem, kaut gan Latvijā ir pieejami publiski tirgus, patēriņa un tarifu dati, ar kuriem var izdarīt oriģinālu darbu.

Studijas ir jāfinansē. Iespējas ir valsts budžeta vieta, pašas augstskolas vai fondu stipendija, studiju un studējošā kredīts ar valsts galvojumu, ko izsniedz bankas sadarbībā ar valsts attīstības finanšu institūciju, kā arī darba devēja līdzfinansējums. Enerģētikas uzņēmumi diezgan bieži apmaksā darbinieka maģistrantūru pret vienošanos par turpmāku nostrādāto laiku, tāpēc šo sarunu ar darba devēju ir vērts sākt pirms, nevis pēc imatrikulācijas.