Vējbakas ir infekcija, ko izraisa varicella-zoster vīruss. Ar infekciju var inficēties gan pieaugušie, gan bērni. Vējbakas ir ļoti lipīgas, tām raksturīgi niezoši tulznas un izsitumi. Lielākajai daļai bērnu un pieaugušo ir pieejama vakcīna, kas var palīdzēt novērst vējbaku infekciju. Citi veidi, kā ierobežot saskari ar vējbakām, ir izvairīšanās no inficētām personām un to priekšmetu dezinfekcija, kas nonākuši saskarē ar inficētām personām.
Agrāk vējbakas nebija novēršamas, un tās gandrīz uzskatīja par gaidāmu notikumu bērna dzīves laikā. Mūsdienās ir pieejama vakcīna vējbaku profilaksei. Apmēram 90 procenti vakcinēto bērnu būs pasargāti no vējbakām, bet pārējiem 10 procentiem būs mazāk smagas infekcijas. Šo vakcīnu var izmantot, lai palīdzētu novērst vējbakas bērniem un pieaugušajiem, kuriem nekad nav bijusi infekcija. Diemžēl grūtniecēm nevajadzētu dot vakcīnu.
Vējbakas var būt ārkārtīgi bīstamas grūtniecēm, jo tās var izraisīt iedzimtus defektus nedzimušam bērnam. Ja kādai grūtnieces mājās ir vējbakas, pastāv aptuveni 90 procentu iespēja, ka sieviete saslims ar šo slimību. Lai samazinātu risku, sievietei rūpīgi jānomazgā rokas pēc pieskaršanās inficētajai personai. Viņai jāizvairās ar rokām pieskarties degunam, mutei vai acīm, ja vien viņas rokas nav tīras.
Turklāt viss, kam inficētā persona pieskaras, ir jādezinficē, lai līdz minimumam samazinātu saskarsmi ar vējbakām. Tas ietver rotaļlietas, traukus, telefonus un ēšanas piederumus. Ēdienu arī nevajadzētu dalīt.
Saskaņā ar March of Dimes datiem mazāk nekā 10 procentiem grūtnieču ir jāuztraucas par iespēju saslimt ar vējbakām grūtniecības laikā. Tas ir tāpēc, ka lielākajai daļai sieviešu ir bijusi slimība vai arī viņas ir vakcinētas pret vējbakām. Amerikas Savienotajās Valstīs vējbakām grūtniecības laikā ir aptuveni viena no katrām 2,000 grūtniecībām. Sievietēm, kuras zina, ka viņai nekad nav bijušas vējbakas, vai viņai ir aizdomas, ka viņai nekad nav bijušas vējbakas, vajadzētu apspriest situāciju ar savu ārstu.
Sieviete, kura nespēj izvairīties no saskares ar vējbakām un kurai slimība attīstās pirmajās 20 grūtniecības nedēļās, var laist pasaulē bērnu ar iedzimtu vējbaku sindromu. Starp defektiem, kas var būt zīdainim, ir zems dzimšanas svars, aklums un garīga atpalicība. Turklāt bērnam var būt paralizētas ekstremitātes, mazāka nekā parasti galva un krampji. Iedzimtais vējbakas sindroms attīstās vienam līdz diviem procentiem mazuļu, kuru mātēm grūtniecības laikā ir vējbakas.
Sievietēm, kurām vējbakas attīstās vēlāk grūtniecības laikā, ir mazāka iespēja piedzimt mazuļiem ar iedzimtiem defektiem. Tas ir tāpēc, ka šajā laika periodā mātes ķermenis ražos antivielas, kas arī aizsargās bērnu. Ja grūtnieces nespēj izvairīties no saskares ar vējbakām un attīstās slimība piecu dienu laikā pēc dzemdībām līdz divām dienām pēc dzemdībām, zīdainim var attīstīties jaundzimušo vējbakas, kas var būt dzīvībai bīstamas.