Kā kļūt par civilās aviācijas inspektoru?

Aviācijas uzraudzība Eiropā ir vienota. Kopējās prasības nosaka Eiropas Savienības regulas un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras izstrādātie noteikumi, bet katras valsts kompetentā iestāde, Latvijā Civilās aviācijas aģentūra, tos piemēro praksē: sertificē gaisa pārvadātājus, tehniskās apkopes un mācību organizācijas, apstiprina lidlaukus, izsniedz un pārrauga personāla licences. Inspektora ikdiena sastāv no auditiem un pārbaudēm, dokumentu izvērtēšanas, neatbilstību noformēšanas un korektīvo pasākumu kontroles. Rezultāts var būt gan norādījums novērst trūkumu, gan sertifikāta darbības apturēšana.

Specializācija nosaka arī izglītības ceļu. Lidojumderīguma un tehniskās apkopes jomā inspektori visbiežāk nāk no gaisa kuģu tehniskās apkopes speciālistiem ar attiecīgu licenci, kas iegūta apstiprinātā mācību organizācijā. Lidojumu ekspluatācijas jomā priekšroka ir pieredzējušiem pilotiem, gaisa satiksmes vadības jomā attiecīgās profesijas speciālistiem, bet lidlauku un aviācijas drošības jomā cilvēkiem ar pieredzi lidostas darbā. Inženiertehnisko pamatu var iegūt, studējot aeronautiku vai transporta inženierzinātnes, piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē. Bez praktiskās pieredzes nozarē šajā darbā parasti nepieņem, jo inspektoram jāsaprot, kā procesi notiek reāli, nevis tikai uz papīra.

Konkrētās prasības tāpēc atšķiras pa jomām, un tas ir jāņem vērā, plānojot karjeru. Tehniskās apkopes uzraudzībā noderīga ir Eiropas noteikumos paredzētā apkopes personāla licence un pieredze apstiprinātā apkopes organizācijā. Lidojumu ekspluatācijā vērtē komerclidojumu pieredzi un darbu ar ekspluatanta rokasgrāmatām, bet lidlauku jomā pieredzi perona, glābšanas un ugunsdzēsības vai lidlauka uzturēšanas dienestos. Visās jomās nepieciešama prasme lasīt regulu tekstus un audita metodika, jo pārbaude balstās uz pierādījumiem, nevis viedokli. Angļu valoda šeit ir darba instruments, jo lielākā daļa noteikumu un vadlīniju pirmavotā ir angļu valodā.

Pieņemšana darbā notiek valsts pārvaldes kārtībā. Vakances izsludina pati aģentūra un valsts pārvaldes vakanču portāls, un atlasē vērtē izglītību, pieredzi, valodu zināšanas un nevainojamu reputāciju. Pēc pieņemšanas darbā seko apmācība: iekšējās mācības, Eiropas līmeņa kursi un darbs kopā ar pieredzējušu inspektoru, pirms cilvēks drīkst veikt pārbaudes patstāvīgi. Kvalifikācija regulāri jāuztur, jo noteikumi mainās bieži un inspektoram pašam jāpārzina jaunākā redakcija. Jārēķinās arī ar interešu konflikta ierobežojumiem: inspektors nevar uzraudzīt uzņēmumu, ar kuru viņu saista intereses.

Terminoloģijā svarīgi nesajaukt divus jēdzienus, kas angliski atšķiras kā „safety“ un „security“. Pirmais ir lidojumu drošums, proti, tehnisku un cilvēcisku kļūdu novēršana, otrais ir aviācijas drošība, proti, aizsardzība pret nelikumīgu iejaukšanos, tostarp pasažieru un bagāžas pārbaude. Tās ir dažādas inspektoru specializācijas ar atšķirīgām prasībām. Tāpat jānošķir aviācijas inspektors no Valsts darba inspekcijas inspektora, kas uzrauga darba aizsardzību, un no negadījumu izmeklētāja: aviācijas nelaimes gadījumus un incidentus Latvijā izmeklē atsevišķa neatkarīga institūcija, nevis uzraudzības iestāde, un izmeklēšanas mērķis ir noskaidrot cēloņus, nevis sodīt.