TJG Online
Izglītība un apmācība

Kā kļūt par juristu, kas specializējas hipotekārajos kredītos?

Īsā atbilde

Šajā jomā ceļš sākas ar juridisko izglītību un praksi darījumos ar nekustamo īpašumu, bet turpinās ar padziļinātām zināšanām kreditēšanā, ķīlu tiesībās un patērētāju tiesību aizsardzībā. Pārstāvībai tiesā pilnā apjomā nepieciešams zvērināta advokāta statuss, ko iegūst, izturot eksāmenu un iestājoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā.

Izglītības pamats ir akadēmiskā vai profesionālā augstākā izglītība tiesību zinātnē Latvijas augstskolā. Studiju laikā svarīgākie kursi ir lietu tiesības, saistību tiesības, civilprocess un komerctiesības, jo hipotēka ir ķīlas tiesība uz nekustamu īpašumu, kas nostiprināma zemesgrāmatā. Praktisko iemaņu iegūšanai noder prakse advokātu birojā, bankas juridiskajā daļā, pie zvērināta notāra vai tiesu izpildītāja.

Jomas kodols ir kredīta un nodrošinājuma savstarpējā saistība. Jurists pārbauda īpašuma tiesisko stāvokli zemesgrāmatā, apgrūtinājumus, servitūtus, laulāto mantiskās attiecības, kopīpašnieku pirmpirkuma tiesības un būvju tiesisko statusu. Viņš sagatavo vai izvērtē aizdevuma un hipotēkas līgumu, nostiprinājuma lūgumus un vienošanās par grozījumiem, kā arī konsultē par sekām, ja aizņēmējs saistības nepilda.

Otra puse ir patērētāju aizsardzība. Patērētāju kreditēšanu Latvijā regulē Patērētāju tiesību aizsardzības likums un Ministru kabineta noteikumi, kas paredz prasības par pirmslīguma informāciju, gada procentu likmi, kredītspējas izvērtēšanu un atteikuma tiesībām. Šo prasību ievērošanu uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, un netaisnīgus līguma noteikumus var atzīt par spēkā neesošiem.

Praksē liela daļa darba saistīta ar problemātiskiem kredītiem: sarunām par grafika pārskatīšanu, brīvprātīgu īpašuma pārdošanu, piedziņu bezstrīdus kārtībā, izsolēm un fiziskās personas maksātnespējas procesu. Tāpēc noderīgas ir ne tikai juridiskās zināšanas, bet arī izpratne par finanšu aprēķiniem un spēja strādāt ar cilvēkiem stresa situācijā.

Tipiska lieta šajā specializācijā sākas ar dokumentu pārbaudi noteiktā secībā: zemesgrāmatas nodalījums ar visiem ierakstiem, kadastra dati par būvi un zemi, kredīta un hipotēkas līgums ar visiem grozījumiem, maksājumu vēsture un sarakste ar kreditoru. Tikai pēc tam tiek vērtēti juridiskie argumenti. Jaunam juristam visvairāk noder prasme izlasīt nodalījumu un saprast, kas tieši ir apgrūtinājums, kas ir aizliegums un kāda ir ierakstu secība.

Nozares zināšanas ātri noveco, tāpēc vērtīga ir paraža sekot Augstākās tiesas nolēmumiem par ķīlas tiesībām, bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un netaisnīgiem noteikumiem, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadlīnijām. Tāpat noder saprast, kā strādā kredītu reģistrs un kā kreditors vērtē kredītspēju, jo daudzi strīdi rodas tieši šajā posmā.

Kur šie speciālisti strādā

Darba vietas ir advokātu biroji, kredītiestāžu un līzinga sabiedrību juridiskās daļas, nekustamā īpašuma attīstītāji, parādu atgūšanas uzņēmumi, kā arī valsts iestādes un tiesu sistēma. Daļa juristu darbojas kā patstāvīgi konsultanti, apkalpojot pircējus un pārdevējus darījumos.

Blakus specializācijas ir zvērināta notāra un zvērināta tiesu izpildītāja amats, kuriem ir savas atlases un eksāmenu prasības, kā arī maksātnespējas administratora kvalifikācija, ko pārrauga Maksātnespējas kontroles dienests.

Kā veidot karjeru

Sākumā ir vērts iegūt plašu civiltiesību pieredzi un tikai pēc tam sašaurināt specializāciju. Pieredzi paātrina darbs ar reāliem darījumiem, dalība profesionālajās apmācībās un regulāra Augstākās tiesas judikatūras lasīšana, jo tieši tur veidojas izpratne par strīdīgākajiem jautājumiem.

Noderīga ir arī laba svešvalodu prasme, jo darījumos bieži iesaistīti ārvalstu pircēji un kreditori, kā arī izpratne par Eiropas Savienības regulējumu hipotekārajā kreditēšanā.

Ko šis jurists klientam nedara

Jurists nenosaka īpašuma tirgus vērtību un neveic tehnisko izpēti: to dara sertificēts vērtētājs un būvspeciālists. Viņš arī nepieņem lēmumu par kredīta piešķiršanu un nevar ietekmēt bankas kredītpolitiku.

Klientam ir vērts saprast šo robežu jau pirmajā konsultācijā, jo tā nosaka, kādus speciālistus vēl vajadzēs piesaistīt darījumā. Šis apraksts ir vispārīgs un neaizstāj individuālu juridisko konsultāciju.

Avoti