TJG Online
Izglītība un apmācība

Kā Latvijā kļūt par dzirdes jomas speciālistu un ko nozīmē doktora grāds?

Īsā atbilde

Latvijā nav ASV klīniskā audioloģijas doktora grāda (Au.D.) analoga. Ar dzirdes traucējumiem strādā ārsts otolaringologs, audiologopēds un dzirdes aprūpes speciālists, bet doktora grāds Latvijā ir zinātniskais grāds, ko iegūst doktorantūrā, aizstāvot promocijas darbu.

Amerikas Savienotajās Valstīs audioloģija ir atsevišķa klīniska profesija, kurā praktizēšanai ir nepieciešams klīniskais doktora grāds. Latvijas un lielākās daļas Eiropas sistēma ir veidota citādi. Dzirdes traucējumu diagnostiku un ārstēšanu veic ārsts otolaringologs, kurš pēc sešu gadu medicīnas studijām ir apguvis rezidentūru šajā specialitātē un saņēmis ārsta sertifikātu. Dzirdes izmeklējumus, piemēram, tonālo audiometriju, veic gan ārstniecības iestādēs, gan dzirdes centros, un tos veic attiecīgi apmācīti speciālisti ārsta uzraudzībā vai pēc viņa nosūtījuma.

Otrs būtisks ceļš ir audiologopēdija, kas Latvijā ir atsevišķa studiju programma un ārstniecības atbalsta personas profesija. Audiologopēds nodarbojas ar runas, valodas, balss un rīšanas traucējumiem, kā arī ar dzirdes traucējumu radīto komunikācijas grūtību korekciju, tostarp ar bērniem pēc kohleārās implantācijas. Šo kvalifikāciju iegūst augstskolā, un pēc studijām speciālists reģistrējas ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, kuru uztur Veselības inspekcija, bet sertifikāciju un resertifikāciju organizē attiecīgā profesionālā organizācija. Atsevišķi pastāv dzirdes aparātu pielāgošanas speciālista darbs, ko bieži veic dzirdes centru tehniskie speciālisti pēc ražotāju un profesionālo organizāciju rīkotām apmācībām.

Ja mērķis ir strādāt šajā jomā, soļu secība Latvijā ir diezgan stingra. Vispirms ir jāizvēlas, vai ceļš ved uz ārsta profesiju, uz ārstniecības atbalsta personas profesiju vai uz tehnisku darbu dzirdes centrā, jo tie ir trīs dažādi studiju virzieni ar dažādu ilgumu. Pēc tam ir jāiestājas akreditētā studiju programmā: akreditācijas statusu var pārbaudīt Akadēmiskās informācijas centra uzturētajās datubāzēs, un tas ir jādara pirms dokumentu iesniegšanas, nevis pēc diploma saņemšanas. Visbeidzot ir jāreģistrējas profesionālajā reģistrā un jāseko līdzi sertifikāta termiņam, jo resertifikācijai ir nepieciešams uzkrāts tālākizglītības punktu skaits, un nokavēts termiņš nozīmē pārtraukumu tiesībās praktizēt.

Doktora grāds Latvijā nozīmē ko citu nekā ASV klīniskais doktorāts. Tas ir zinātniskais grāds, ko piešķir pēc studijām doktorantūrā un promocijas darba aizstāvēšanas par oriģinālu pētījumu, un tas apliecina pētniecisku, nevis klīnisku kvalifikāciju. Doktora grāds medicīnas vai veselības aprūpes zinātnēs nedod tiesības ārstēt pacientus: tiesības praktizēt dod ārstniecības personas sertifikāts un reģistrācija. Tieši tāpēc Latvijā nav jēgas meklēt audioloģijas doktora programmu kā ceļu uz klīnisko darbu; ja mērķis ir pētniecība un akadēmiskā karjera, doktorantūra ir pareizā izvēle.

Ja kvalifikācija ir iegūta ārvalstīs, tā ir jāatzīst. Akadēmiskās informācijas centrs sniedz izziņas par ārvalstīs iegūtas izglītības pielīdzināšanu, savukārt reglamentēto profesiju atzīšana veselības aprūpē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārstniecības personu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Pacientiem ir noderīgi zināt, ka dzirdes pārbaude sākas pie ģimenes ārsta, kurš izsniedz nosūtījumu pie otolaringologa, un ka dzirdes aparātu kompensācijas kārtību atsevišķām iedzīvotāju grupām nosaka valsts apmaksātās veselības aprūpes noteikumi, par kuriem informē Nacionālais veselības dienests.

Kuru speciālistu izvēlēties

Ja dzirde ir pasliktinājusies, ir jāsāk ar vizīti pie ģimenes ārsta un otolaringologa, jo cēlonis var būt gan sērs vai iekaisums, gan sensorineirāls bojājums, kam ir nepieciešama pavisam cita pieeja.

Ja problēma skar bērna runas attīstību vai komunikāciju pēc dzirdes zuduma, darbā iesaistās audiologopēds, bieži sadarbībā ar ārstu un skolotāju. Pēkšņs vienas auss dzirdes zudums nav gaidīšanas gadījums: pie ārsta ir jādodas nekavējoties.

Biežākā kļūda

Visbiežāk cilvēki dzirdes aparātu iegādājas veikalā vai izbraukuma akcijā, pirms kāds ir noskaidrojis dzirdes zuduma cēloni. Ja iemesls ir sērs, vidusauss šķidrums vai audzējs, aparāts problēmu nerisina un aizkavē ārstēšanu.

Pareizā secība ir izmeklējums, diagnoze, pēc tam aparāta izvēle un pielāgošana ar kontroles vizītēm. Pirms pirkuma ir vērts noskaidrot pielāgošanas un apkopes nosacījumus, garantijas termiņu un to, vai speciālista kvalifikācija ir pārbaudāma reģistrā.

Ja mērķis ir zinātniskā karjera

Doktorantūrā uzņem pēc maģistra grāda iegūšanas, un studijas ietver pētniecības metodoloģiju, publikācijas starptautiskos izdevumos un promocijas darba aizstāvēšanu.

Pētniecību dzirdes jomā Latvijā var apvienot ar klīnisko darbu, jo daudzi ārsti strādā gan klīnikā, gan augstskolā. Finansējuma iespējas, tostarp doktorantūras granti, mainās katru gadu, tāpēc aktuālie konkursi ir jāskatās augstskolas un Izglītības un zinātnes ministrijas paziņojumos.

Avoti