Lai gan gan analoģijas, gan metaforas tiek izmantotas rakstiskās un verbālās izteiksmēs, lai salīdzinātu divas dažādas lietas, tās dara ļoti atšķirīgi. Analoģija parasti ir diezgan garš salīdzinājums, izmantojot noteiktus katras salīdzināmās lietas aspektus, lai parādītu to līdzību, un pēc tam šo līdzību paplašina ar citiem aspektiem. Šāda veida salīdzināšanā var izmantot metaforisku runu, taču parasti tas nenozīmē, ka salīdzinātie objekti vai idejas ir vienādas. Atšķirība starp metaforu un analoģiju tad slēpjas lietotajā valodā, jo metafora ir diezgan īss izteiciens, kas tieši pielīdzina divas lietas.
Visvieglāk ir saprast atšķirību starp analoģiju un metaforu, vispirms saprotot, ko katrs jēdziens pārstāv. Analoģija ir salīdzinājums starp divām dažādām lietām, kas parasti ir veidotas vairākos punktos, kas parāda līdzības starp katras lietas noteiktām iezīmēm vai aspektiem. Piemēram, var izdarīt analoģiju starp cilvēkiem un skudrām, parādot, ka katra būtne būvē sarežģītas pilsētas un struktūras, demonstrē hierarhisku sociālo uzvedību un izmanto citus radījumus darbam. Tas salīdzina abas sugas, lai parādītu līdzības, bet nesatur argumentu, kas apgalvotu, ka skudras un cilvēki ir vienādi.
Tieša salīdzinājuma trūkums ir viena no galvenajām atšķirībām starp analoģiju un metaforu. Metaforisks apgalvojums parasti izmanto tiešu salīdzinājumu starp divām dažādām lietām, nevis salīdzinot katras lietas dažādus aspektus, lai parādītu līdzības, bet gan sakot, ka viena lieta ir cita. Metaforiskā valodā netiek izmantoti vārdi “patīk” vai “kā”, tā vietā vienkārši saka, ka viena lieta ir cita lieta, lai veiktu salīdzinājumu. Frāze: “Vīrieši ir tikai skudras, kas traucas pa savām dzirkstošajām netīrumu un smilšu pilsētām, cīnās par izdzīvošanu un paklausa savu līderu pavēlēm” ir metafora.
Tas parāda lielāko atšķirību starp analoģiju un metaforu, jo metaforā cilvēkus burtiski sauc par skudrām, savukārt analoģijā tiek veikti salīdzinājumi, lai parādītu līdzības. Tomēr analoģiju un metaforu var izmantot kopā, un analoģijas veidošanā bieži tiek izmantotas metaforas un līdzības. Līdzība līdzinās metaforai, izņemot vārdus “patīk” vai “kā” izmanto, lai salīdzinātu abas lietas, nevis tieši teiktu, ka viena ir otra. “Cilvēki ir kā skudras” būtu līdzinājums, jo tas norāda, ka cilvēki un skudras ir līdzīgi, bet nepasaka, ka viens ir otrs.