Magnētiskās rezonanses attēlveidošana (MRI) nodrošina vispārēju ķermeņa iekšpuses attēlveidošanu, savukārt magnētiskās rezonanses angiogrāfija (MRA) piedāvā īpašu asinsvadu attēlu. MRA skenējumi izmanto MRI tehnoloģiju, bet nodrošina šaurāku fokusu, nekā tas būtu pieejams parastajā MRI pētījumā. Galvenā atšķirība starp MRI un MRA ir to paredzētais lietojums un pielietojums, jo MRA tiek izmantots ļoti specifiskam mērķim, savukārt MRI var izmantot daudzos dažādos iestatījumos.
Gan MRI, gan MRA pētījumi piedāvā augstas izšķirtspējas attēlus ar nelielu risku pacientam. MRI pētījumā pacients ieiet mēģenē ar spēcīgiem magnētiem, ko izmanto, lai savāktu neinvazīvu attēlu sēriju no ķermeņa iekšpuses. Tas tiek darīts ar augstu izšķirtspējas pakāpi un bez starojuma iedarbības. MRI var veikt jebkurā ķermeņa zonā, un daži var ietvert kontrastvielu izmantošanu, lai izceltu noteiktas struktūras pacienta iekšienē. Visa ķermeņa MRI skenēšana piedāvā attēlveidošanu no galvas līdz kājām, savukārt citi skenējumi var koncentrēties uz interesējošām jomām, piemēram, ceļgala traumu vai iespējamu vēdera vēzi.
Lai apskatītu asinsvadus ar MRA pētījumu, aprūpes sniedzējs injicē kontrastvielu, kas izcels asinsvadus. Aprīkojumu var novietot virs noteiktas vietas, piemēram, uz kājas, vai arī var darboties pa visu ķermeni. Ārsti var pieprasīt MRA, piemēram, iespējamu asins recekli, lai novērtētu asins plūsmu noteiktā ķermeņa zonā un pārbaudītu, vai nav šķēršļu. Tas piedāvā detalizētu attēlveidošanu neinvazīvā veidā atšķirībā no citām angiogrāfijas metodēm.
Atkarībā no problēmas veida un ārsta ieteikumiem pacientam var būt nepieciešama MRI un MRA skenēšana, lai savāktu informāciju par veselības stāvokli. Šos skenējumus var izmantot diagnostikas fāzē, lai savāktu informāciju par to, kas notiek pacienta iekšienē. Tie var būt noderīgi arī pēcpārbaudē, lai uzraudzītu dziedināšanas gaitu. Ārsti var salīdzināt jaunākus un vecākus pētījumus, lai noteiktu, cik labi pacients reaģēja uz ārstēšanu, un pārbaudītu komplikācijas.
MRI un MRA pētījumu pieredze ir ļoti līdzīga. Abos gadījumos pacientam ir jāatguļas un pēc iespējas jātur iekārtas iekšpusē. Atvērtās iekārtas nodrošina lielāku komfortu gadījumos, kad pacienti jūtas klaustrofobiski, savukārt vecāki slēgtie modeļi dažiem pacientiem var radīt stresu. Aprūpes sniedzēji saviem pacientiem MRI un MRA skenēšanas laikā var piedāvāt austiņas ar mūziku un citus traucējumus, kā arī avārijas apturēšanas pogu, ko izmantot ārkārtēja diskomforta gadījumā.