Kāda ir atšķirība starp tēliem un simbolismu?

Attēli un simbolika ir divas literāras konvencijas, ko izmanto dažādos žanros, tostarp dzejā. Tie abi tiek izmantoti līdzīgā veidā, lai uzlabotu autora vēstījumu vai tēmu, un šī iemesla dēļ dažkārt var būt mulsinoši. Attēli ir paņēmiens, kas izmanto spēcīgus sajūtu vārdus, lai radītu lasītājam spilgtu garīgu attēlu, lai viņš kaut ko varētu redzēt tā, kā to redz autors. Simbolisms, no otras puses, ir konkrēta objekta izmantošana, lai aizstāvētu jēdzienu, ideju vai situāciju. Daudzi autori izmanto attēlus un simboliku kopā, lai uzlabotu literārā darba vispārējo tēmu, taču tos var izmantot arī atsevišķi.

Attēlu izmantošana dzejolī vai citā izdomātā darbā var būt vienkārša, lai lasītājam sniegtu pilnīgu un rūpīgu kaut ko aprakstu. Piemēram, tā vietā, lai tieši pateiktu lasītājam, ka pērkona negaiss bija smags, autors var mēģināt parādīt šo faktu, izmantojot krāsainus vārdus, piemēram, “plaukst pērkons”, “caurdurošs zibens” vai “līst lietus”, lai ļautu lasītājam uzzīmēt secinājums pats. Daudzas reizes rakstnieks izmantos attēlus, lai norādītu lasītājam, ka konkrēta objekta apraksts ir svarīga daļa no kopējā stāsta vai ziņojuma, kas tiek nodots.

Attēli un simbolika bieži tiek izmantoti kopā, kas dažkārt var apgrūtināt to identificēšanu kā divas atsevišķas literāras konvencijas. Pērkona negaiss, kas ir rūpīgi aprakstīts, izmantojot attēlus, var tikt izmantots, lai simbolizētu vai apzīmētu tādu jēdzienu kā haoss vai neapmierinātība starp varoņiem vai noteiktā situācijā. Autors var arī sākt ainu, pastāstot lasītājam par pērkona negaisu, pēc tam pāriet uz strīdu starp varoņiem vai būtisku sižeta pavērsienu stāstā. Šajā gadījumā pērkona negaiss tiek izmantots, lai simbolizētu varoņu negatīvās jūtas un emocijas.

Dažreiz attēlus un simbolismu var atpazīt, rūpīgi analizējot dzejoli vai citu literāru darbu. Kad autors izmanto attēlus, tiks izmantots liels skaits īpašības vārdu un apstākļa vārdu, kas piesaista dažādas sajūtas. Šie vārdi būs ļoti specifiski un sniegs lasītājam garīgu priekšstatu par aprakstīto objektu. No otras puses, simbolismu var papildināt ar lielu aprakstu vai dažreiz ļoti maz. Objekts, kas tiek izmantots kā simbols, rakstīšanas laikā bieži parādās atkārtoti, piemēram, kraukļi Šekspīra Makbetā, kas simbolizē gaidāmo nelaimi.