Kāju tūska ir visu kāju un pēdu vai to daļu pietūkums, jo organismā tiek aizturēts pārāk daudz šķidruma. Dažkārt šķidruma aiztures iemesls ir labdabīgs, piemēram, ilgstoša stāvēšana darba vietā vai potītes sastiepums. Citreiz tas var būt nopietnāks un var ietvert slimības, ievainojumus, iekaisumu vai preeklampsiju grūtniecēm. Kāju tūskas ārstēšana ietver kāju turēšanu virs sirds līmeņa sēdus vai guļus stāvoklī, zemu sāls diētu, vingrošanu šķidruma noņemšanai no ekstremitātēm un speciālu zeķu valkāšanu, kas paredzētas kāju atbalstam.
Dažos gadījumos kāju tūska var būt ķermeņa reakcija uz medikamentiem. Šīs recepšu zāles var ietvert antidepresantus, kalcija kanālu blokatorus, ko lieto augsta asinsspiediena pazemināšanai, steroīdus un hormonus, piemēram, testosteronu un estrogēnu. Kāju tūska var būt arī ķermeņa reakcija uz apdegumu, operāciju, limfmezglu bloķēšanu, asins recekli vai kukaiņa kodumu. Dažreiz cilvēkiem ar lieko svaru rodas pietūkums no šķidruma kājās, un kāju tūskas ārstēšana šajā gadījumā var ietvert svara zaudēšanu. Kāju tūskas ārstēšanu nosaka cēlonis, un tā var atšķirties no cilvēka uz cilvēku, lai gan pietūkusi kāja vai pēda izskatīsies vienādi neatkarīgi no cēloņa. Dažreiz kāju tūskas ārstēšana ietver diurētiskos līdzekļus, kas palīdz pacientam atbrīvot ķermeni no liekā šķidruma.
Kāju tūska var rasties bez acīmredzama vai pamanāma iemesla, un to sauc par idiopātisku tūsku. Bieži vien idiopātiskas tūskas ārstēšanai ir nepieciešami diurētiskie līdzekļi. Šī ir derīga ārstēšana, taču dažreiz tā rada paradoksālus rezultātus ar atsitiena efektu, liekot pacientam saglabāt vairāk šķidruma, kad diurētiskos līdzekļus vairs neuzņem. Idiopātiskas tūskas pacientam var būt nepieciešama līdz 21 dienai bez diurētiskiem līdzekļiem, lai pārtrauktu atsitiena modeli.
Dažiem tūskas simptomiem, kas pavada noteiktus gadījumus, nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība. Personai nekavējoties jāzvana savam ārstam vai neatliekamās palīdzības dienesta pakalpojumu sniedzējam, ja viņam vai viņai ir arī elpas trūkums, sāpes vai sasprindzinājuma sajūta krūtīs, vai ja pacients ir apmulsis vai reibonis. Ar ārstu jākonsultējas arī tad, ja pacientam neizdalās pietiekams daudzums urīna, ir drudzis, pietūkušais apvidus jūtams karsts vai āda ir apsārtusi, kā arī ja pacientam ir aknu, sirds vai nieru slimība.