Onomatopoēzes funkcija dziesmās ir nostiprināt mūzikas koncepciju vai tēmu, uz kuru attiecas dziesmu teksti. Skaņa, ko vārds tuvina, dziesmas laikā var instrumentāli atkārtot vai dublēt, vai arī pats vārds var aizstāt instrumentu, ko dziedātājs nevar viegli iegūt. Šos muzikāli skanīgos vārdus var arī savienot pārī ar līdzīgi skanošiem vārdiem, lai pabeigtu atskaņas kupejas.
Onomatopoeja ir literārs termins, ko lieto tiem vārdiem, kuru skaņa norāda uz to nozīmi. Piemēram, vārds “svilpt” izrunājot rada skaņu, kas atdarina darbību. Kāds, kurš stāsta kādu stāstu, varētu teikt, ka viņu pārbiedējusi čūska, kas viņam šņāc. Lai gan čūska fiziski neteica vārdu “svilpt”, stāstnieks var nodot līdzīgu skaņu, ko čūska izdvesa, brīdinot iebrucēju.
Lietojot dzejā, onomatopoēze runātajiem vārdiem var pievienot muzikālas skaņas. Dziesmas vārdi bieži ir dzeja, kas muzicēta ar apzinātu ritmu. Dziesmu onomatopoēze var kalpot, lai pastiprinātu jebkuru muzikālo koncepciju, uz kuru attiecas dziesmu teksti.
The Black Eyed Peas “Boom Boom Pow” mākslinieks dzied par virzību dzīvē noteiktā ritmā. To raksturo kā “basa pārslodzi” (8. rindiņa), kas pieder futūristiskajai “rokenrola” versijai (9. rindiņa). Mākslinieks šīs jaunās mūzikas izgudrojumu ievieto laikmetā, kas ir tuvāks “3008” (19. rinda) un saka, ka tā ir “nākotnes plūsmas” skaņa (10. rinda). Dziesmas kopējā tēma ir futūristiskais “Boom Boom Boom” bīts, kas ir arī piedāvātais nosaukums, un to pastiprina basa bungu ritmiskais skaņa, kas tiek atskaņota unisonā ar dziedātāju.
Onomatopoēiju dziesmās var izmantot arī, lai aizstātu skaņu, ko dziedātājs nevar reproducēt, bet var tikai aptuveni. Bērnu dziesma “Vai tu guli” atsaucas uz rīta zvaniem, kas aicina uz joprojām snaužošo brāli Džonu. Zvani tiek atdarināti dziesmas beigās, kad dziedātājs saka “Ding Ding Dong”, lai atveidotu zvana radīto skaņu, jo ir maz ticams, ka dziedātājs tajā dziesmas brīdī zvanīs īstu zvanu.
Vārds “Dong”, kas pabeidz dziesmu, papildus rada slīpu atskaņu ar vārdu “Jānis”, abi izmantojot atvērtā patskaņa “o” skaņu, kas izmantota iepriekšējā rindā. Tādā veidā onomatopoēze dziesmās var darboties, lai pabeigtu atskaņu kupli un atkārtotu tēmu. Līdzīgi filmā “Boom Boom Pow” mākslinieks saka, ka virzās uz “virsskaņas uzplaukumu” (27. rindiņa), un uzreiz to salīdzina ar atskaņu un atkārtošanos ar “kosmosa kuģa tālummaiņu” (28. rinda). Šajās divās rindās izmantotā onomatopoeja pastiprina dziesmas galveno tēmu, ka šis dejas ritms ir nākotnes skaņa, vienlaikus salīdzinot to ar tikpat futūristisku skaņu, ko kosmosa kuģis varētu radīt, lidojot pa kosmosu.