Tautas iekšzemes kopprodukts (IKP) attiecas uz kopējo pakalpojumu un preču aprēķinu, ko valsts saražo noteiktā laika posmā. Saikne starp patēriņa izdevumiem un IKP ir saistīta ar to, ka patēriņa izdevumi ir svarīga IKP mērīšanas sastāvdaļa. Tas galvenokārt ir saistīts ar faktu, ka patēriņa izdevumi veido lielāko procentuālo daļu no IKP faktora. Šo saistību var redzēt veidā, kādā patērētāju lēmumi par tēriņiem ietekmē kopējo IKP aprēķinus.
Ja patērētāju tēriņi ir lieli, kopējais IKP atspoguļo šo patērētāju uzticību, izmantojot augstākus IKP rādītājus, veidojot tiešu saikni starp patēriņa izdevumiem un IKP. Patēriņa tēriņus atvasina, aprēķinot, cik atsevišķas mājsaimniecības tērē attiecīgajā periodā. Pie šādiem palīgmateriāliem pieder, piemēram, ilglietojuma un īslaicīgas lietošanas preces. Ilglietojuma preces attiecas uz tādiem izstrādājumiem kā mājas, automašīnas un citi priekšmeti, kas parasti kalpo vairāk nekā trīs gadus. Ilglietojamās preces ietver tādus produktus kā pārtika un citas ātrbojīgas preces, kas kalpo mazāk nekā trīs gadus. Kopējais pieprasījums pēc šādiem produktiem rada atšķirību galīgajos IKP aprēķinos.
Cita sakarība starp patēriņa izdevumiem un IKP ir redzama veidā, kādā samazināti patēriņa izdevumi ietekmē IKP aprēķinu. Ja patērētāju uzticība ir zema, tas izpaužas kā samazināti tēriņi un vairāk ietaupījumu. Ja patērētāji vairāk rūpējas par ietaupījumiem, nevis izdevumiem, tas noved pie ekonomikas līdzsvara maiņas, kas atspoguļojas kopējā IKP samazināšanā. Tik zemi IKP rādītāji ekonomistiem var liecināt, ka ekonomikā ir lejupslīde. Gluži pretēji, ja patērētāju tēriņi ir lieli, tas ekonomistiem liecinās par ekonomikas uzplaukumu.
Šī saikne starp patēriņa izdevumiem un IKP ļauj ekonomistiem prognozēt, kad ekonomika ir kļuvusi pārāk karsta pārmērīgu tēriņu dēļ. Ja IKP aug nemainīgi augstā tempā, nevis saglabā vēlamo līdzsvaru, tas ekonomistiem var liecināt, ka ekonomika aug neilgtspējīgā tempā, kas tikai novedīs pie neizbēgama brīvā krituma. Nepārvaldīti un neapdomīgi patēriņa izdevumi, kas izraisa pārmērīga IKP pieauguma periodus, pārkarsē ekonomiku līdz tādam līmenim, ka tā galu galā var sabrukt. Valdības parasti veic pasākumus, lai kontrolētu šādu neilgtspējīgu izaugsmi, izmantojot dažādus pasākumus. Viens no šiem pasākumiem ir procentu likmju paaugstināšana, lai mudinātu cilvēkus ietaupīt naudu, nevis aizņemties no bankām, lai ekonomika varētu atdzist.
SmartAsset.