Valsts ekonomiskā izaugsme tieši ietekmē valdības spēju uzlabot šīs valsts pilsoņu sociālo attīstību. Ekonomiskā izaugsme un sociālā attīstība ir cieši saistītas, jo valstij ir vajadzīga nauda, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves apstākļus. Daudzi cilvēki nepiekrīt, vai labklājība ir jānopelna vai jāmanto. Ekonomiskajai izaugsmei un sociālajai attīstībai ir nepieciešams smalks līdzsvars starp ekonomisko izaugsmi un morālu sociālo atbildību.
Tautām augot, sociālajai attīstībai jākļūst par svarīgu mērķi. Šī attīstība parasti ietver infrastruktūru, medicīnu, mājokļus, izglītību un uzlabotu pārtikas kvalitāti sabiedrībai. Ekonomiskā izaugsme un sociālā attīstība ir viena no otras atkarīgas, jo valsts nevar atļauties sociālo attīstību bez finanšu kapitāla. Valdībai ir jābūt gatavai tērēt jaunu naudu, lai uzlabotu iedzīvotāju sociālo attīstību.
Sociālās attīstības galvenais mērķis ir uzlabot visu cilvēku labklājību sabiedrībā. Sociālajai attīstībai ir jāuzlabo pieejamā pārtika un tīrs dzeramais ūdens. Šāda veida infrastruktūra ir pieejama lielākajā daļā pasaules lielo pilsētu, taču jaunattīstības valstīm tā ir ārkārtīgi dārga. Globālā ekonomiskā izaugsme ir palīdzējusi daudzām valstīm iegūt nepieciešamos līdzekļus tīram dzeramajam ūdenim un pienācīgai notekūdeņu sanitārijai.
Diez vai diktatūrai būs spēcīgi sociālās attīstības mērķi. Šāda veida valdība parasti ievēro noteikumus un likumus, kuru pamatā ir indivīda vai ģimenes dinastijas mērķi. Šīs valdības parasti ir egoistiskākas un izveidotas, lai padarītu valdnieku bagātu. Diktatori var dalīties ar dažiem valsts resursiem ar saviem cilvēkiem, bet parasti izmanto tos sev un savām ģimenēm.
Sociālajai attīstībai vajadzētu uzlaboties, uzlabojoties valsts finansiālajām iespējām. Šāda attīstība parasti ilgst vairākas desmitgades, un tai ir nepieciešama rūpīga plānošana. Ekonomiskā izaugsme un sociālā attīstība ir viena no otras atkarīgas, jo valstij ir nepieciešama ekonomiskā izaugsme, lai apmaksātu pamata infrastruktūras vajadzības, kas atbalsta nācijas sociālo attīstību.
Ekonomiskā izaugsme ir būtiska uzņēmējdarbības inovācijām. Valdības, kas palīdz uzņēmumiem augt, visticamāk, uzlabosies finansiāli. Šie papildu ieņēmumi vēlāk tiek iekasēti no nodokļiem, ko var izmantot, lai palīdzētu iedzīvotāju sociālajai attīstībai.
Sociālā attīstība ir visu valstu morāls pienākums, taču tā ir arī nepieciešama, lai valsts saglabātu konkurētspēju. Valsts, kas koncentrējas uz izglītības un sociālās veselības uzlabošanu, iegulda sabiedrības nākotnē. Šī pieeja nodrošina, ka valsts turpinās attīstīties daudzus gadu desmitus, jo cilvēki būs veselāki un labāk apmācīti, lai radītu jaunas idejas turpmākai izaugsmei.
Bez ekonomiskās izaugsmes valstij var nebūt pieejami finanšu resursi, lai palīdzētu sociālajai attīstībai. Lielākajai daļai trešās pasaules valstu ir grūtības nodrošināt pamata infrastruktūras atbalstu sociālajai attīstībai. Valdība var palīdzēt iedzīvotājiem tikai tad, ja tai ir pietiekami daudz naudas un cilvēkkapitāla, lai uzlabotu infrastruktūru. Kamēr šis kapitāls netiks piesaistīts, valsts turpinās cīnīties ar sociālās attīstības vajadzībām.
SmartAsset.