TJG Online
Izglītība un apmācība

Kāda kvalifikācija nepieciešama interjera dizainerim?

Īsā atbilde

Latvijā interjera dizainera profesija nav reglamentēta tādā nozīmē, ka darbam būtu obligāts valsts izsniegts sertifikāts, tāpēc kvalifikāciju apliecina izglītības diploms, portfolio un dalība profesionālajās organizācijās. Sertifikācija kļūst obligāta tad, kad darbs skar būvniecību, jo būvprojekta daļas drīkst izstrādāt tikai sertificēts būvspeciālists.

Izglītības ceļš visbiežāk ved caur augstskolu vai koledžu, kur tiek īstenotas vides mākslas, interjera dizaina vai arhitektūras programmas. Tajās apgūst telpas kompozīciju, materiālus, rasēšanu un projektēšanu digitālās programmās, apgaismojuma pamatus, mēbeļu vēsturi un būvnormatīvu pamatprasības. Iegūto kvalifikāciju ieraksta diplomā, un Latvijā to sasaista ar profesijas standartu, kurā aprakstīts, kas attiecīgā līmeņa speciālistam jāprot.

Otrs līmenis ir profesionālā atzīšana. To sniedz nozares biedrības, kas uzņem biedrus pēc portfolio izvērtēšanas, kā arī konkursi un izstādes. Šādai atzīšanai nav juridiska spēka, taču klienta acīs tā kalpo par kvalitātes apliecinājumu. Starptautiskā mērogā pazīstamākie ir ASV un Kanādas sertifikācijas eksāmeni, taču tie nav priekšnoteikums darbam Latvijā un šeit netiek atzīti par būvspeciālista sertifikātu.

Trešais līmenis ir tieši būvniecības sertifikācija. Ja projekts paredz nesošo konstrukciju izmaiņas, inženiertīklu pārbūvi, telpu funkcijas maiņu vai citas darbības, kurām nepieciešama būvatļauja vai paskaidrojuma raksts, dokumentāciju paraksta sertificēts arhitekts vai attiecīgās jomas būvspeciālists. Sertifikātus izsniedz un uzrauga deleģētas profesionālās organizācijas, un informācija par spēkā esošajiem sertifikātiem ir pieejama būvniecības informācijas sistēmā. Interjera dizainers šādos projektos strādā komandā ar arhitektu un inženieriem.

Praksē klientam ir vērts nošķirt trīs pakalpojuma veidus: dekorēšanu, kurā izvēlas materiālus, krāsas un mēbeles, interjera projektēšanu, kurā top rasējumi, plāni un specifikācijas, un pilnu būvprojekta izstrādi ar autoruzraudzību. Katram no tiem ir atšķirīga atbildība un cena. Līgumā ir ieteicams precīzi fiksēt darba apjomu, nodevumu sarakstu, izmaiņu kārtību un autortiesību jautājumus, jo projekts ir autortiesību objekts.

Visbiežākā kļūda dzīvokļa atjaunošanā ir sākt ar mēbeļu un flīžu izvēli, bet tikai pēc tam noskaidrot, vai plānotās izmaiņas vispār ir atļautas. Pareizā secība ir pretēja. Vispirms noskaidro ēkas tipu un to, vai skartas nesošās konstrukcijas, ventilācija vai mitrās zonas. Tad pašvaldības būvvaldē vai būvniecības informācijas sistēmā pārbauda, kāds dokuments ir vajadzīgs. Daudzdzīvokļu mājā papildus jānoskaidro dzīvokļu īpašnieku kopības un apsaimniekotāja prasības. Tikai pēc tam ir jēga pasūtīt dizaina risinājumu, jo citādi skaisto projektu nākas pārstrādāt.

Kā pārbaudīt speciālistu

Pirms līguma noslēgšanas var pārbaudīt uzņēmuma reģistrāciju un maksātspēju publiskajos reģistros, palūgt iepriekš realizēto objektu sarakstu un sazināties ar iepriekšējiem klientiem. Ja darbs skars būvniecību, ir jāpārliecinās, ka projektu parakstīs sertificēts speciālists un ka sertifikāts ir spēkā tieši vajadzīgajā jomā.

Strīdu gadījumā patērētājam ir tiesības vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, ja pakalpojums sniegts fiziskai personai tās personīgajām vajadzībām.

Kas jāiekļauj līgumā

Skaidri jāapraksta nodevumi: plānojuma risinājums, mēbeļu izvietojums, elektrības un apgaismojuma plāns, materiālu specifikācija ar konkrētiem artikuliem, vizualizācijas un darbu apjomu saraksts. Bez specifikācijas ar artikuliem būvnieks izvēlas materiālus pats, un rezultāts atšķiras no vizualizācijas.

Jāvienojas arī par to, cik izmaiņu kārtu ietilpst cenā, kāds ir termiņš, kā notiek pieņemšana un vai autoruzraudzība objektā ir atsevišķs pakalpojums. Honorārs mēdz būt fiksēts, par kvadrātmetru vai procentos no būvdarbu tāmes, un šie modeļi nav savstarpēji salīdzināmi bez skaidra darba apjoma.

Kad maksāt par arhitektu, nevis dizaineru

Arhitekts ir vajadzīgs, ja tiek mainīts plānojums ar nesošo sienu skaršanu, apvienoti dzīvokļi, mainīta telpu funkcija, skarta fasāde vai ēka ir kultūras piemineklis. Šajos gadījumos dizainera skice bez sertificēta speciālista paraksta būvvaldē neder.

Ja izmaiņas ir tikai apdarē, mēbelēs un apgaismojumā bez iejaukšanās konstrukcijās un inženiertīklos, pietiek ar interjera dizaineru. Robežgadījumā lētāk ir samaksāt par vienu arhitekta konsultāciju nekā pēc tam pārtaisīt jau izbūvētu risinājumu.

Avoti