TJG Online
Izglītība un apmācība

Kādas dienesta iespējas ir Jūras spēkos un Nacionālo bruņoto spēku rezervē?

Īsā atbilde

Latvijas Jūras spēkos var dienēt gan profesionālajā dienestā, gan rezervē, un specialitāšu klāsts ir plašs: kuģa vadība, navigācija, sakari, mehānika, elektronika, mīnu meklēšana un neitralizēšana, krasta apsardzes, meklēšanas un glābšanas uzdevumi, kā arī loģistika un medicīniskais nodrošinājums.

Jūras spēki ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, un to uzdevumi ir daudz plašāki nekā tikai kaujas gatavība. Ikdienā tiek nodrošināta jūras telpas novērošana, kuģošanas drošība, meklēšana un glābšana, piesārņojuma seku ierobežošana, kā arī vēsturisko sprādzienbīstamo priekšmetu meklēšana un iznīcināšana Baltijas jūrā un Rīgas līcī. Tādēļ blakus tīri militārām specialitātēm pastāv arī inženiertehniskas un civilajā dzīvē noderīgas prasmes, piemēram, hidrogrāfija, ūdenslīdēju darbs, radiolokācijas un sakaru sistēmu apkalpošana.

Dienesta veidi Latvijā ir vairāki, un tos nevajadzētu jaukt. Profesionālais dienests nozīmē pilna laika dienestu ar līgumu, atalgojumu un sociālajām garantijām. Zemessardze ļauj apvienot civilo darbu ar regulārām mācībām un pienākumu pildīšanu noteiktā dienu skaitā gadā. Valsts aizsardzības dienests ir atsevišķa sistēma, kas attiecas uz noteikta vecuma pilsoņiem un kurā likums paredz vairākus dienesta veidus. Rezerve savukārt aptver personas, kuras jau ieguvušas militāro sagatavotību un kuras nepieciešamības gadījumā var iesaukt, tostarp rezerves karavīru mācībās.

Sagatavotības prasības rezervistam būtiski neatšķiras no prasībām pastāvīgajam personālam, jo krīzes situācijā abi pilda vienas un tās pašas funkcijas. Tas nozīmē militāro pamatapmācību, specialitātes kursu, fiziskās sagatavotības normatīvu izpildi un regulāru zināšanu atjaunošanu. Kuģa apkalpes locekļiem papildus nepieciešami jūras drošības kursi un praktiskā jūras pieredze, jo darbs ar navigācijas, mašīntelpas un bruņojuma sistēmām prasa iemaņas, kuras bez regulāras prakses zūd.

Ceļš uz dienestu sākas ar atbilstības pārbaudi. Parasti tiek prasīta Latvijas pilsonība, noteikts vecums, attiecīga izglītība, atbilstošs veselības stāvoklis un fiziskā sagatavotība, nevainojama reputācija, kā arī iespēja saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam tajās specialitātēs, kur tas nepieciešams. Virsnieka karjerai ir atsevišķs ceļš, kas ved caur militāro izglītību. Daļu specialitāšu var apgūt dienesta laikā, tāpēc iepriekšēja tehniskā izglītība, piemēram, jūrniecībā, mehānikā vai elektronikā, dod priekšrocību, bet nav vienīgais iespējamais sākums.

Pieteikšanās gaita ir samērā paredzama. Vispirms izvēlas dienesta veidu un specialitāti, tad piesakās elektroniski vai rekrutēšanas punktā, iesniedz izglītību apliecinošus dokumentus, iziet veselības pārbaudi un fiziskās sagatavotības testu, pēc tam seko pārrunas un, ja specialitāte to prasa, arī pārbaude saistībā ar pielaidi. Pēc uzņemšanas sākas militārā pamatapmācība un tikai pēc tās specialitātes kurss. Biežākā kļūda ir sākt fizisko sagatavošanos tikai pēc pieteikuma iesniegšanas, jo testam parasti gatavojas mēnešiem, nevis nedēļām.

Kur meklēt aktuālo informāciju

Prasības, vakanto specialitāšu saraksts, atalgojuma apmērs un pieteikšanās kārtība tiek publicēti Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku oficiālajos resursos, un tie laika gaitā mainās, tāpēc uz vecākiem rakstiem paļauties nevajadzētu. Rekrutēšanas centri rīko arī klātienes konsultācijas, kurās var pārrunāt konkrētu specialitāšu saturu, dienesta vietas un karjeras izaugsmes iespējas. Uz sarunu ir vērts ierasties ar sagatavotiem jautājumiem par slodzi, komandējumiem un mācību grafiku.

Pirms pieteikšanās ir vērts godīgi izvērtēt veselības un dzīves apstākļus, jo dienests jūrā nozīmē ilgstošu prombūtni no mājām un darbu maiņās. Daļa kandidātu atkrīt tieši veselības pārbaudē, tāpēc hroniskas saslimšanas, redzes vai dzirdes ierobežojumus ir prātīgāk noskaidrot iepriekš pie ārsta, nevis atlases vidū. Ja mērķis ir konkrēta specialitāte, vērts jautāt arī, cik bieži uz to izsludina uzņemšanu.

Radniecīgas iespējas jūrniecībā

Tiem, kurus interesē jūrniecība plašākā nozīmē, alternatīvas ir ar krasta apsardzi saistītās iestādes, Valsts robežsardzes vienības pie jūras robežas un jūrniecības nozares uzņēmumi, tostarp ostas, kuģu aģentēšana un tirdzniecības flote. Izglītību šajā jomā Latvijā piedāvā jūrniecības izglītības iestādes, un iegūtā kvalifikācija bieži noder abos virzienos, jo daļa sertifikātu ir starptautiski atzīti. Vairākas no šīm iestādēm arī rīko atvērto durvju dienas, kurās var apskatīt tehniku un aprunāties ar praktiķiem.

Praktiski tas nozīmē, ka lēmums nav neatgriezenisks: pieredze, kas iegūta militārajā dienestā, ir izmantojama civilajā jūrniecībā, un otrādi. Tāpēc, plānojot karjeru, ir vērts izvēlēties tādas specialitātes un kursus, kuru dokumenti ir derīgi ārpus vienas iestādes. Konkrēto sertifikātu atzīšanas kārtību pirms studiju uzsākšanas ir vērts pārbaudīt gan izglītības iestādē, gan darba devēja pusē.

Avoti