Metilprednizolons ir glikokortikoīdu zāles vai steroīdu hormons, ko parasti iesaka kā pretiekaisuma līdzekli smagu alerģisku reakciju, sarkanās vilkēdes, čūlainā kolīta, ādas problēmu un artrīta ārstēšanai. To visbiežāk izraksta ar nosaukumiem Medrol®, Solu-medrol® un Cadista®. Metilprednizolona blakusparādības ir osteoporoze, acu problēmas, muskuļu zudums un vājums, peptiskas čūlas, barības vielu zudums, šķidruma aizture, galvassāpes, reibonis un endokrīnās sistēmas traucējumi.
Osteoporoze jeb kaulu masas zudums ir visizplatītākā metilprednizolona blakusparādība. Tas notiek vairāku iemeslu dēļ, tostarp kaulu veidošanā iesaistīto šūnu nomākšana, kalcija uzsūkšanās samazināšanās un palielināts kalcija zudums ar urīnu. Pirms metilprednizolona lietošanas parasti tiek veikta sākotnējā kaulu blīvuma skenēšana, ikgadējas kaulu blīvuma pārbaudes un kalcija papildināšana.
Acu problēmas ir vēl viena no daudzajām metilprednizolona blakusparādībām. Acu problēmas, kas saistītas ar metilprednizolona lietošanu, ir katarakta, eksoftalms un glaukoma. Šīs blakusparādības visbiežāk rodas cilvēkiem, kuriem ģimenes anamnēzē ir bijuši šie acu traucējumi. Parasti pirms metilprednizolona lietošanas sākšanas ir ieteicams veikt acu pārbaudi un regulāras acu pārbaudes zāļu lietošanas laikā. Ja tiek novērotas acu problēmas, zāles var pārtraukt vai samazināt, lai samazinātu turpmākus bojājumus.
Metilprednizolona blakusparādības ietekmē arī muskuļu sistēmu, izraisot muskuļu vājināšanos vai zudumu. Miopātija var būt saistīta ar olbaltumvielu sintēzes traucējumiem, kas ir svarīgi muskuļu atjaunošanai un uzturēšanai. Pastāv pozitīva korelācija starp vājuma un zuduma pakāpi un gan metilprednizolona devu, gan lietošanas ilgumu: jo lielāka deva vai ilgāka lietošana, jo lielāks ir muskuļu zuduma risks un smagums.
Peptiskas čūlas, pūtītes vai kuņģa vai zarnu gļotādas vājums ir metilprednizolona kuņģa-zarnu trakta blakusparādība. Zāles samazina aizsargājošo gļotu veidošanos, kas izklāj zarnas un kuņģi, un ļauj skābajai kuņģa sulai nolietot caurumus zarnās vai kuņģī. Peptiskās čūlas tiek identificētas pēc durstīšanas sajūtas vēdera vidū dažas stundas pēc ēšanas.
Uzturvielu zudums un šķidruma aizture ir metilprednizolona blakusparādības, kas var izraisīt tādus apstākļus kā hipokaliēmija, alkaloze un sirds mazspēja. Hipokaliēmija ir kālija deficīts. Alkaloze rodas, ja ķermeņa šķidrumu pH kļūst pārāk bāzes, jo nieres reaģē uz kālija deficītu. Ja neārstē gan hipokaliēmiju, gan alkalozi, elektrolītu līdzsvara traucējumi organismā var izraisīt sirds mazspēju, taču tā ir reta blakusparādība.
Metilprednizolons var izraisīt arī paaugstinātu starpkraniālo spiedienu. Šis paaugstinātais spiediens dažkārt izraisa redzes nerva bojājumus un tukšu laukumu veidošanos pacienta redzē. Paaugstināts starpkraniālais spiediens var izraisīt arī galvassāpes un reiboni.
Metilprednizolona lietošanai ir arī vairākas ar endokrīno sistēmu saistītas blakusparādības. Steroīda hormona pievienošana ķermenim var izraisīt Kušinga sindromu, kam raksturīga aptaukošanās ķermeņa augšdaļa, tievas kājas un rokas un apaļa, pilna seja. Tas var izraisīt arī bērnu augšanas apstāšanos un izraisīt menstruāciju izmaiņas sievietēm.
Metilprednizolona blakusparādības ir daudz un dažādas, taču zāles var būt noderīgas nopietnu veselības stāvokļu novēršanai. Ārsti un pacienti bieži rūpīgi izstrādā lietošanas kursu, kas mazinās riskus un palielinās ieguvumus. Noteikts kurss, plānotas pārbaudes un profilaktiski pasākumi, lai izvairītos no zināmām blakusparādībām, var padarīt metilprednizolona lietošanu par dzīvotspējīgu risinājumu daudziem pacientiem.