Nolietojums ir metode, ar kuru uzņēmums peļņas vai zaudējumu aprēķinā parāda pamatlīdzekļu izlietojumu. SFPS amortizācijas metodes ietver vispopulārākās ar visiem nacionālajiem grāmatvedības standartiem, proti, lineāro līniju, dilstošo bilanci un ražošanas vienības, lai nosauktu tikai dažas. Dažas no svarīgākajām atšķirībām no SFPS nolietojuma metodēm ir lietderīgās lietošanas laika un atlikušās vērtības aplēses. Saskaņā ar SFPS noteikumiem šīs divas aplēses ir jānovērtē katru gadu, kad uzņēmums sagatavo un publicē gada pārskatu. Šie divi faktori var būtiski ietekmēt atlikušo pamatlīdzekļa nolietojuma summu.
Izmantojot jebkura veida nolietojuma metodi, grāmatvežiem ir jāņem vērā vairākas informācijas daļas. Divas īpaši svarīgas informācijas daļas ir lietderīgās lietošanas laiks un aktīva atlikušā vērtība, kas atspoguļo gadu skaitu, cik gadu uzņēmums uztur aktīvu ekspluatācijā, un aktīva vērtība dolāros lietderīgās lietošanas laika beigās. Saskaņā ar SFPS nolietojuma metodēm šīs daļas ir jākoriģē katru gadu, lai ieinteresētajām personām sniegtu vislabāko finanšu informāciju. Pamatlīdzekļi var veidot lielu daļu no uzņēmuma bilances. Ja šie skaitļi netiek pareizi uzrādīti, uzņēmuma bilancē var tikt pārspīlēti.
Taisnā līnija, iespējams, ir vienkāršākā un visbiežāk izmantotā SFPS nolietojuma metode. Uzņēmumi, kas izmanto šo metodi, ņem aktīva vēsturisko vērtību, no kuras atņemta atlikušā vērtība, un dala šo skaitli ar aktīva lietderīgās lietošanas gadu skaitu. Pēdējais skaitlis no šīs formulas ir ikgadējā nolietojuma summa, ko uzņēmums var ierakstīt savās grāmatvedības grāmatās. Vairumā gadījumu grāmatveži pārvērš gada skaitļus mēneša rādītājos un attiecīgi ievieto tos. Šo metodi un citas metodes var piemērot gandrīz visiem uzņēmuma pamatlīdzekļiem.
Samazinošas bilances nolietojuma metodes avansē nolietojuma izdevumus, kas saistīti ar noteiktiem pamatlīdzekļiem. Izmantojot šo SFPS nolietojuma metodi, uzņēmums reizina aktīva nolietojamās izmaksas ar iepriekš noteiktu procentuālo daļu. Rezultātā tiek iegūta pirmā gada nolietojuma summa, ko var pārvērst mēneša skaitļos. Turpmākajos gados iepriekšējā gada nolietojums tiek atņemts no atlikušajām nolietojamām izmaksām un reizināts ar citu procentuālo daļu. Tas turpinās, līdz pamatlīdzeklis ir pilnībā nolietots.
Ražošanas metodes vienības ir diezgan sarežģītas un paredzētas īpašiem aktīviem. Šī SFPS nolietojuma metode paredz, ka uzņēmumam ir jānosaka, cik vienību mašīna saražos tās kalpošanas laikā. Dalot amortizējamās izmaksas ar šo skaitli, tiek iegūta nolietojuma summa uz vienu vienību. Pēc tam grāmatveži var reizināt šo iepriekš noteikto skaitli ar saražoto vienību skaitu noteiktā laika periodā. Rezultāts ir ikmēneša nolietojuma metode šim pamatlīdzekļa veidam.