Jojobas eļļa ir šķidrs mīkstinošs līdzeklis, kas nāk no jojobas auga sēklām. Šie augi ir krūmi, kuru dzimtene ir ASV dienvidrietumu daļa un Meksikas ziemeļu daļas. Galvenās jojobas eļļas priekšrocības ir saistītas ar tās spēju mitrināt un nomierināt ādu.
Šī eļļa patiesībā ir šķidrs vasks, tāpēc tā ir ļoti spēcīgs mitrinātājs un pat neliels daudzums spēj apstrādāt lielu ādas laukumu. Jojobas eļļu var lietot vienu pašu, taču to bieži izmanto arī mitrinātājos, sejas maskās, ķermeņa krēmos, ziepēs, šampūnos un dušas želejās. Viena no labākajām lietām jojobas eļļā ir tā, ka to var izmantot produktos, kas vienlaikus attīra un mitrina ādu.
Viena no jojobas eļļas priekšrocībām ir tā, ka to var izmantot sausas galvas ādas ārstēšanai, tāpat kā to var izmantot sausas ādas ārstēšanai. Daži šampūni un kondicionieri, kuru mērķis ir galvas ādas sausums, ietver jojobas eļļu. Jojobas eļļu var berzēt caur galvas ādu pēc matu mazgāšanas. Tomēr, ja tas atstāj matus pārāk taukainus, pirms mazgāšanas ar šampūnu galvas ādu var apstrādāt ar jojobas eļļu.
Daudzās aptiekās un veselīgas pārtikas veikalos ir jojobas eļļa skaistumkopšanas līdzekļu ejā. Kopumā mazu pudeli eļļas var iegādāties par aptuveni desmit dolāriem. Dažos uztura un uztura veikalos ir pat vispārīgi zīmoli, kas ir īpaši pieņemami.
Tā kā viena no galvenajām jojobas eļļas priekšrocībām ir fakts, ka tā spēj vienlaikus mitrināt un attīrīt ādu, tā ir lieliski piemērota lietošanai vannā. Vienkārši uzvelciet karstu vannu un pievienojiet tikai dažas karotes jojobas eļļas. Eļļu var pievienot parastai burbuļvannai vai lietot vienu pašu. Lai iegūtu īpašu gardumu, mēģiniet pievienot arī dažus pilienus ēteriskās eļļas.
Cilvēki nav vienīgie zīdītāji, kas var baudīt jojobas eļļas priekšrocības. Faktiski jojobas eļļu var izmantot, lai ārstētu mājdzīvnieku sausu un saplaisājušu ādu. Īpaši nomierinoši ir sausi un saplaisājuši spilventiņi suņu kājās. To var izmantot arī kā mēteļa kondicionieri. Jojobas eļļu visbiežāk izmanto suņiem un kaķiem, taču to var lietot arī dažādiem eksotiskiem mājdzīvniekiem, piemēram, šinšillām, kuras dažreiz cieš no sausas ādas uz ausīm un pēdu spilventiņiem.