Kādas ir prakses iespējas starptautiskajā tirdzniecībā?

Publiskajā sektorā prakse parasti ir saistīta ar eksporta veicināšanu un tirgus analīzi. Praktikants apkopo datus par mērķa tirgiem, gatavo nozaru pārskatus, palīdz organizēt tirdzniecības misijas un dalību starptautiskās izstādēs, kā arī sagatavo materiālus ārvalstu partneriem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai ir pārstāvniecības ārvalstīs, bet Ārlietu ministrijas sistēmā par ekonomiskajiem jautājumiem atbild vēstniecību darbinieki, tāpēc daļa prakšu ir saistīta ar darbu tieši šajā tīklā.

Uzņēmēju organizācijās un privātajā sektorā darbs ir konkrētāks. Loģistikas un ekspedīcijas uzņēmumos praktikants iepazīst pārvadājumu dokumentus, piegādes noteikumus un maršruta plānošanu. Muitas brokera birojā galvenais ir preču klasifikācija pēc kombinētās nomenklatūras, izcelsmes noteikšana un deklarāciju sagatavošana. Ražošanas uzņēmuma eksporta nodaļā praktikants strādā ar cenu piedāvājumiem, pasūtījumu izpildi un klientu saraksti svešvalodās. Visos gadījumos ātri kļūst skaidrs, ka starptautiskā tirdzniecība ir dokumentu un termiņu disciplīna, nevis tikai sarunas.

Ir neliels kodols, ko ir vērts apgūt jau pirms prakses, jo tad pirmajā nedēļā nav jāsāk no nulles. Tas ir Incoterms piegādes noteikumu loģika, tas ir, kur pāriet risks un kas maksā par pārvadājumu un muitošanu; preču klasifikācija kombinētajā nomenklatūrā un Eiropas Savienības tarifu datubāze TARIC; preces izcelsme un tās ietekme uz muitas nodokli; kā arī atšķirība starp dokumentiem, kas vajadzīgi pārvadājumam, un tiem, kas vajadzīgi maksājumam. Latvijā muitas jautājumos kompetentā iestāde ir Valsts ieņēmumu dienests, kura vietnē publicētas arī deklarēšanas rokasgrāmatas.

Eiropas līmenī pastāv atsevišķas, plaši pazīstamas prakses programmas Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā, uz kurām piesakās konkursa kārtībā un kuras ilgst vairākus mēnešus. Studentiem pieejama arī Erasmus+ prakses mobilitāte, kas ļauj strādāt uzņēmumā citā Eiropas valstī un saņemt stipendiju ceļa un uzturēšanās izdevumu segšanai. Pieteikšanās termiņi šādām programmām ir strikti un parasti iekrīt vairākus mēnešus pirms prakses sākuma, tāpēc plānošana jāsāk laikus. Erasmus+ jautājumus Latvijā administrē Valsts izglītības attīstības aģentūra, bet pieteikumu parasti kārto augstskolas starptautiskās sadarbības daļa.

Juridiski svarīgi ir nošķirt divus prakses veidus. Ja prakse ir studiju programmas sastāvdaļa, to noformē ar trīspusēju līgumu starp studentu, augstskolu un uzņēmumu, un tā var būt bez atlīdzības. Ja students faktiski veic darbu uzņēmuma labā ārpus studiju prakses ietvara, ar viņu jāslēdz darba līgums un jāpiemēro Darba likuma noteikumi par samaksu, darba laiku un nodokļiem. Robežas neievērošana ir viens no biežākajiem pārkāpumiem, ko konstatē Valsts darba inspekcija, un tieši praktikants no tā cieš visvairāk, jo bez līguma nav ne apdrošināšanas, ne pierādījuma par darba pieredzi.