Svins, periodiskajā tabulā atomskaitlis 82, ir metālisks elements ar ķīmisko simbolu Pb, kas apzīmē elementa latīņu nosaukumu plumbum. Tas ir mīksts, lokans metāls, kas svaigi griezts ir sudrabaini baltā krāsā, bet gaisa iedarbībā ātri iegūst blāvi pelēku izskatu, jo veidojas oksīda slānis. Lai gan dažkārt sastopama elementārā stāvoklī, galvenā svina rūda ir galēna jeb svina sulfīds (PbS); citas svina rūdas ir cerusīts — svina karbonāts (PbCO3) — un anglisīts — svina sulfāts (PbSO4). Vēsturiski svina ķīmiskās un fizikālās īpašības ir padarījušas to par ļoti noderīgu elementu, taču kopš 20. gadsimta beigām tā izmantošana ir samazinājusies tā toksiskuma dēļ. Tomēr svinam joprojām ir vairāki svarīgi pielietojumi, piemēram, svina-skābes akumulatoros, aizsardzībai pret radiāciju un kā elastīgam, elastīgam jumta materiālam.
Metāls kūst 622.4 °C (328 °F) un vārās 3,164 °C (1,740 °F) temperatūrā. Četri stabilie svina izotopi ir dažādu dabā sastopamu radioaktīvo elementu, piemēram, urāna un torija, sabrukšanas galaprodukti vairākos posmos. Svins ir smagākais stabilais elements, atšķirība, kas agrāk piederēja bismutam — elementam ar numuru 83 — līdz tika konstatēts, ka tas ir ļoti nedaudz radioaktīvs. Viena no svarīgākajām svina fizikālajām īpašībām ir tā spēja absorbēt augstas frekvences elektromagnētisko starojumu, piemēram, rentgena un gamma starus. Tas ir saistīts ar tā lielo blīvumu un lielo elektronu skaitu svina atomā.
Svins pieder tai pašai grupai kā ogleklis, silīcijs, germānija un alva. Šie elementi kļūst metāliskāki, palielinoties atomu svaram, un, lai gan svina ķīmiskajām īpašībām ir zināma līdzība ar citu grupas locekļu īpašībām, tas ķīmiski visvairāk līdzinās metālam, alvai. Savos savienojumos svinam parasti ir +2 oksidācijas pakāpe, kas nozīmē, ka tas ziedo divus elektronus citiem atomiem vai molekulām. Retāk tā oksidācijas pakāpe var būt +4.
Metāls savienojas ar skābekli, veidojot vairākus oksīdus. “Sarkanajam svinam”, kas veidojas, karsējot svinu gaisā, ir formula Pb3O4, taču tiek uzskatīts, ka tas ir svina oksīda (PbO) un svina dioksīda (PbO2) savienojums. Svina oksīds, kas pazīstams arī kā litarge, veidojas, metālu spēcīgi karsējot gaisā, un tas var būt dzeltena pulvera vai sarkana kristāliska materiāla formā.
“Baltais svins” ir bāzisks svina karbonāts (2PbCO3·Pb(OH)2). Agrāk to plaši izmantoja krāsās, pateicoties spēcīgai baltajai krāsai, pirms to lielā mērā aizstāja ar netoksisku titāna dioksīdu. Papildus toksicitātei baltā svina problēma bija tā, ka tas lēnām reaģēja ar sērūdeņraža (H2S) pēdām gaisā, veidojot melno svina sulfīdu. Tas ir labs H2S tests, taču tas nozīmēja, ka vecās gleznas laika gaitā mēdz kļūt tumšākas.
Svins ir izturīgs pret koroziju, ko izraisa lielākā daļa skābju, jo lielākajai daļai svina sāļu ūdenī ir maz vai vispār nav šķīdības un tie veido slāni, kas aizsargā svinu no turpmākas iedarbības. Tomēr tas reaģēs ar etiķskābi un slāpekļskābi, jo šo reakciju rezultātā izveidotie sāļi — attiecīgi svina acetāts un svina nitrāts — ir ļoti labi šķīstoši. Svins reaģē ar “cieto” ūdeni, veidojot nešķīstošu pamata svina karbonātu, bet ar mīkstu ūdeni veido šķīstošus savienojumus, kas nozīmē, ka svina ūdens caurules rada lielāku saindēšanās risku ar svinu mīksta ūdens zonās.
Iespējams, vislabāk zināmā no svina īpašībām ir tā toksicitāte. Akūtas saindēšanās ar svinu gadījumi ir reti, taču tā ir kumulatīva inde, un ilgstoša zema svina līmeņa iedarbība var izraisīt dažādus nopietnus simptomus. Tas deaktivizē fermentus, kas ražo hemoglobīnu, izraisot ķīmiskās prekursoru uzkrāšanos — tas var paralizēt zarnas, izraisot aizcietējumus un sāpes vēderā, kā arī izraisīt šķidruma uzkrāšanos smadzenēs, izraisot galvassāpes. Ilgākā laika posmā tas izraisa anēmiju un neiroloģiskas problēmas.
Hroniska saindēšanās ar svinu ir bijusi nopietna problēma, jo svins tiek plaši izmantots lietojumos, kas ļāvuši tam nokļūt vidē. Piemēram, metāla svins agrāk tika izmantots ūdensvados, un svina savienojumi ir izmantoti krāsās. Vairumā valstu šie lietojumi ir pārtraukti, un svina cauruļvadi ir aizstāti ar netoksiskām alternatīvām. Lielākais svina avots vidē ir bijis tetraetilsvina savienojums, ko pievienoja benzīnam, lai panāktu vienmērīgāku sadegšanu. Tā kā ir bažas par svina ietekmi uz veselību vidē, jo īpaši uz bērniem pilsētās, svinu saturošs benzīns arī ir pakāpeniski pārtraukts daudzās valstīs.