Daži biodegvielas tehnoloģiju veidi patiesībā ir diezgan seni, piemēram, malkas dedzināšana siltuma iegūšanai, savukārt citi, piemēram, aļģu biodīzeļdegviela, ir salīdzinoši modernas. Galvenais, kas atšķir dažādus biodegvielas tehnoloģiju veidus, parasti ir veids, kādā tās tiek apstrādātas. Dažas biodegvielas, piemēram, koksni, tiek izmantotas ar salīdzinoši nelielu apstrādi, savukārt citām ir nepieciešami īpaši procesi, lai iegūtu visu izmantojamo. Daži cilvēki sagaida krasu biodegvielas tehnoloģiju kā enerģijas avota izmantošanas pieaugumu, bet citi domā, ka tehnoloģijai raksturīgās robežas ilgtermiņā to nolems.
Primitīvākie biodegvielas tehnoloģiju veidi ietver augu daļu un citu biomateriālu ņemšanu un sadedzināšanu. Viens labi zināms piemērs tam būtu koka izmantošana māju apkurei. Vēl viens piemērs, kas darbojas nedaudz savādāk, ir lauksaimniecības dzīvnieku mēslu dedzināšana. Šāda veida biodegvielu galvenokārt izmanto apkurei, taču ir arī daži citi iespējamie izmantošanas veidi, kas ietver veidus, kā izmantot enerģiju no degšanas procesā iztērētā siltuma.
Vēl viens izplatīts biodegvielas tehnoloģiju veids ar plašākām iespējām ir augu fermentācija, lai iegūtu etanolu. Tas ir ļoti viegli uzliesmojošs un labi darbojas kā transportlīdzekļu degviela. Šim nolūkam galvenokārt izmanto kukurūzu, un ir daudz kukurūzas kultūru, kas stādītas tikai šim nolūkam.
Biodīzeļdegviela ir nedaudz līdzīga etanolam tādā ziņā, ka tajā izmanto augu izcelsmes vielas, taču tā izmanto eļļas un taukus, nevis cukurus. Tās galvenā priekšrocība ir tā, ka visas nepieciešamās tehnoloģijas jau tiek plaši izmantotas. Jebkurš dīzeļdzinējs būtībā var sadedzināt biodīzeli bez lielām izmaiņām. Ir daži nelieli pielāgojumi, ko daži cilvēki veic, mainot parastos dīzeļdegvielas transportlīdzekļus uz šo degvielu, taču parasti tas ir izdarāms ar ļoti nelielu piepūli. Izmantojot etanolu, ir nepieciešami elastīgas degvielas transportlīdzekļi, lai to pilnībā izmantotu.
Biodegvielas tehnoloģijai ir dažas dažādas priekšrocības un trūkumi, un ir daudz strīdu par biodegvielas maksimālo potenciālu. Daži cilvēki uzskata, ka zemes izmantošanas ierobežojumi neļaus biodegvielas tehnoloģijai jebkad kļūt par primāro enerģijas avotu. Pastāv arī bažas par izmaksām un enerģiju, kas nepieciešama, lai saražotu ievērojamu daudzumu biodegvielas.
Daži cilvēki, kas atbalsta finansējuma palielināšanu biodegvielai, apgalvo, ka zinātniskie atklājumi varētu ļaut cilvēkiem nākotnē efektīvāk izmantot šīs tehnoloģijas, kas galu galā varētu padarīt tās daudz dzīvotspējīgākas. Piemēram, biodīzeļdegviela, kuras pamatā ir aļģes, ir uzrādījusi daudz lielāku degvielas ražu salīdzinājumā ar izmantoto zemi, salīdzinot ar citiem biodīzeļdegvielas avotiem.