Individuālās tiesības uz privātumu ir svarīgas gandrīz katras valsts tiesību sistēmas aspekti. Lai gan nav divu vienādu privātuma likumu vai noteikumu, tie visi kalpo vienam un tam pašam mērķim: ļaut personām rīkoties un runāt, nebaidoties, ka privāti darītās un teiktās lietas tiks izmantotas vai atklātas. Interneta parādīšanās ir radījusi jaunus izaicinājumus privātuma aizsardzībā, un turpmākie interneta privātuma likumi ir bijuši dažādi un tālejoši. Ir daudz dažādu interneta privātuma likumu veidu, sākot no darbinieku e-pasta saziņas aizsardzības un sociālo tīklu datu atkārtotas apraides ierobežojumiem līdz pārlūkprogrammas izsekošanas darbībām un tiešsaistes datu pārkāpumiem.
Amerikas Savienotās Valstis ir viena no retajām valstīm pasaulē, kurā trūkst visaptveroša privātuma likuma. ASV privātums, tostarp interneta privātums, ir noteikts valsts līmenī. Daži valsts interneta privātuma likumi aizliedz uzņēmumiem, kas glabā elektronisku informāciju par klientiem vai klientiem, izplatīt šo informāciju bez īpašas piekrišanas, savukārt citi nosaka noteiktu datu drošības aizsardzību, lai aizliegtu netīšu izpaušanu vai publicēšanu tīmeklī. Tos parasti sauc par “datu pārkāpumu” vai “datu aizsardzības” likumiem. Datu pārkāpumu likumi ir viens no visizplatītākajiem interneta privātuma likumiem, un tie ir spēkā gandrīz visos ASV štatos, kā arī Eiropas Savienībā, Kanādā un Austrālijā, kā arī citās valstīs.
Vēl viens izplatīts interneta privātuma likuma veids attiecas uz saziņas uzraudzību. Internets strauji kļūst par vienu no svarīgākajiem saziņas līdzekļiem. E-pasts, tūlītējā ziņojumapmaiņa un mijiedarbība sociālajos tīklos ir viena no platformām, kurās interneta lietotāji sazinās viens ar otru. Tomēr dažreiz šos sakarus var pārraudzīt, it īpaši, ja tie atrodas darba vietā vai publiskā datorā. Daudzas valstis un valstis nosaka ierobežojumus tam, kā un kādos apstākļos datoru īpašnieki var pārraudzīt interneta saziņu, kas notiek viņu tīklos.
Tāpat datu lietojums un statistika par interneta savienojumu dažkārt tiek uzskatīta par privātu informāciju. Dažās vietās interneta pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt atklātiem un pārredzamiem par savām datu uzraudzības darbībām, lai nodrošinātu atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem. Interneta pakalpojumu sniedzējam parasti ir nelikumīgi mainīt abonenta pakalpojuma kvalitāti vai pilnībā pārtraukt pakalpojumu, pamatojoties uz to, kā pakalpojumu sniedzējs uzskata, ka abonents izmanto savienojumu.
Tiešsaistes privātuma nodrošināšana bieži vien nav tik sarežģīta kā atbilstība jebkura interneta privātuma likuma specifikai. Pat interneta privātuma likumi, kas aptver vienu un to pašu, bieži atšķiras pēc darbības jomas vai īpašām prasībām. Daži datu pārkāpumu tiesību akti paredz, ka, piemēram, rakstiski jāsniedz informācija visām potenciāli ietekmētajām personām, savukārt citi pieprasa, lai visi lietotāji pakalpojumu sniegšanas laikā apstiprina piekrišanu pakalpojumu sniedzēja noteikumiem. Daži likumi aizliedz uzraudzīt darbinieku e-pasta sakarus, savukārt citi nosaka noteiktus ierobežojumus un parametrus uzraudzībai, kas ir un nav pieņemama. Uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību vairāk nekā vienā jurisdikcijā, ir jābūt īpaši uzmanīgiem, lai to darbības atbilstu katras vietas, kurā tie atrodas, privātuma standartiem.
Likumi, kas aizliedz kibernoziegumus, piemēram, e-pasta nolaupīšanu, identitātes zādzību un elektronisko krāpšanu, kā arī likumi, kas veicina interneta drošību, ir spēkā arī lielākajā daļā jurisdikciju, taču parasti tie tiek uzskatīti par datornoziegumu likumiem, nevis interneta privātuma likumiem. Privātuma likumi īpaši attiecas uz personas privātumu un personiskās informācijas privātumu, un tie attiecas uz darbībām, kas parasti nav sodāmas, bet attiecas uz privātuma likumiem, kas uz tiem attiecas. Krimināllikumi parasti ir stingrāki un paredz bargākus sodus. Lai gan potenciāli varētu saukt pie atbildības par e-pasta uzlaušanu, piemēram, kā privātuma aizskaršanu, krimināllikumi parasti dod labvēlīgāku un finansiālāku rezultātu.