Intelekta koeficienta (IQ) testi palīdz izmērīt noteiktus izpratnes un spēju līmeņus, uzdodot dažāda veida jautājumus. Daži IQ jautājumu veidi palīdz pārbaudīt zināšanas, piemēram, verbālie un matemātiskie jautājumi. Citi IQ jautājumi var palīdzēt noteikt izpratnes līmeni un dabiskās spējas, piemēram, loģiku, telpiskās attiecības un modeļa atpazīšanu. Izmantojot daudz dažādu veidu IQ jautājumus, standartizētie testi var palīdzēt iegūt vispārēju punktu skaitu vai izcelt īpašas garīgās stiprās un vājās puses.
Verbālie jautājumi veido ievērojamu daļu no daudziem IQ testiem. Šiem jautājumiem var būt dažādas formas, lai gan lielākā daļa tiek atveidoti kā jautājumi ar atbilžu variantiem. Verbālie IQ jautājumi var pārbaudīt valodas izpratni, pareizrakstību un spēju veikt precīzas analoģijas. Lai labi veiktu verbālo IQ testu, ir svarīgi pārzināt vārdu krājumu, jo uz daudziem jautājumiem nevar atbildēt, ja testa kārtotājs nezina neviena vārda definīciju.
Matemātiskie jautājumi arī lielā mērā balstās uz pieņēmumu, ka testa kārtotājam ir pamatzināšanas par matemātiskajām funkcijām, piemēram, saskaitīšanu, atņemšanu, reizināšanu un dalīšanu. Lielākajai daļai IQ jautājumu, kuru pamatā ir matemātika, nav vajadzīgas progresīvas matemātikas zināšanas, lai gan daži izmanto ģeometrijas un algebras pamatprincipus. Uzdodot matemātiskos jautājumus, testu kārtotājiem var lūgt izstrādāt vienādojumus vai izdomāt pareizo atbildi uz vārdu uzdevumiem, kas saistīti ar matemātiku. Daži matemātiskie jautājumi ir atbilžu varianti, savukārt citi var būt patiesi un nepatiesi jautājumi.
Lai gan matemātiskie un verbālie IQ jautājumi bieži balstās uz iepriekšējām zināšanām, cita veida jautājumi, piemēram, loģikas problēmas, var tiešāk attiekties uz to, kā individuālā testa veicēja smadzenes darbojas. Loģiski jautājumi prasa, lai persona izsecinātu pareizo atbildi no noteiktu apstākļu kopuma. Dažos IQ testos var būt specifiski loģikas jautājumi, taču var izmantot arī matemātiskos, verbālos vai uz modeļiem balstītus jautājumus, lai pārbaudītu loģiku, kā arī zināšanas.
Ja jautājums liek cilvēkam iedomāties, kā saplacinātu objektu var salocīt vai pagriezt, tas nosaka spēju izprast telpiskās attiecības. Šāda veida kognitīvās spējas dažiem cilvēkiem ir vieglas, bet citiem var būt ļoti sarežģītas. Telpisko attiecību jautājumi parasti ir atbilžu varianti, un tiem ir nepieciešams, lai testa kārtotājs vizualizētu objektu kustību vai izmaiņas telpā.
Spēja identificēt modeļus ir vēl viens intelekta veids, ko var izmērīt, izmantojot IQ testu. Rakstu atpazīšanas IQ jautājumi var lūgt testa kārtotājam pareizi noteikt nākamo ciparu vai burtu secībā vai izvēlēties nākamo iterāciju kustīgam vai rotējošam objektam. Līdzīgi kā telpiskās attiecības, modeļu atpazīšana bieži ir intuitīva, nevis uz zināšanām balstīta inteliģences forma, un dažiem cilvēkiem tas var būt viegli vai grūti.