Kādi ir dažādi medicīniskās diagnostikas attēlveidošanas veidi?

Medicīniskās diagnostikas attēlveidošana attiecas uz tehnoloģijām, kas rada ķermeņa iekšpuses attēlus, lai diagnosticētu medicīnisku stāvokli vai slimību. Kad ārsti novērtē pacienta pazīmes un simptomus, lai noteiktu pacienta stāvokli vai slimību, procesu un izdarīto secinājumu sauc par medicīnisko diagnozi. Tā kā pazīmes un simptomi ne vienmēr parādās ārpus ķermeņa, ārsti izmanto medicīniskās diagnostikas attēlveidošanu, lai pārbaudītu, vai organismā nav novirzes. Dažādi medicīniskās diagnostikas attēlveidošanas veidi ietver rentgena, ultraskaņas, datortomogrāfijas (CT) skenēšanu, magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (MRI) un kodolmedicīnas skenēšanu. Pacienta pieredze būs atkarīga no izmantotās tehnoloģijas, taču lielākā daļa attēlveidošanas procedūru ir ātras un rada pacientam minimālu diskomfortu.

Rentgena starojums, ko sauc arī par Rentgrena viļņiem vai rentgenogrāfiju, ir ātras un nesāpīgas diagnostikas attēlveidošanas piemērs. Rentgena staros tiek izmantots elektromagnētiskais starojums, lai radītu priekšstatu par ķermeņa iekšpusi, kurā tiek izcelti blīvāki objekti, piemēram, kauli, bet mazāk blīvi objekti, piemēram, tauki, parādās pelēkos toņos. Šo tehnoloģiju var izmantot, lai noteiktu, vai pacientam ir lauzti vai šķelti kauli, mugurkaula traumas, kaulu vai locītavu slimības, sirds vai plaušu slimības, caurdurtas plaušas vai skolioze, mugurkaula izliekums. Rentgenstaru var izmantot arī, lai atrastu nejauši norītus priekšmetus, novērtētu sāpju cēloni krūtīs, atklātu asinsvadu aizsprostojumus, pārbaudītu sinusa infekcijas un novērtētu zobu problēmas. Rentgenstari rada nelielu starojuma daudzumu, rada nelielu diskomfortu un ir droši lietošanai bērniem.

CT skenēšana, ko sauc arī par CAT skenēšanu, ir jaudīga rentgena tehnoloģija, kas meklē iekšēju asiņošanu, kaulu lūzumus, asins recekļus, audzējus, muskuļu un skeleta sistēmas slimības, artēriju nosprostojumus un sirds slimības. Šīs izmeklēšanas laikā pacients guļ uz galda un tiek pārvietots caur virtuļa caurumam līdzīgu rentgena aparāta atveri. Pacientam var arī ievadīt kontrastvielu, lai palīdzētu radīt skaidrāku attēlu. Lai gan šis tests ir nesāpīgs, pacientam vairākas minūtes var būt jāpaliek nekustīgi iekārtā, radot diskomfortu tiem, kam ir klaustrofobija vai hroniskas sāpes. Pacientēm jāpastāsta savam ārstam, ja viņām ir iespējama grūtniecība.

Ultraskaņa, ko sauc arī par sonogrammu, izmanto skaņas viļņus, lai iegūtu priekšstatu par ķermeņa audiem. Tos bieži izmanto, lai pārbaudītu augļa attīstību dzemdē, sirdī, asinsvados, nierēs, aknās un citos iekšējos orgānos. Šāda veida medicīniskās diagnostikas attēlveidošanā ārsts uz ķermeņa ārējās virsmas uzklāj siltu želeju, kas pārklāj izmeklējamo zonu. Pēc tam ārsts pa ķermeni pārvieto ierīci, ko sauc par devēju, kas rada augstas frekvences skaņas viļņus. Skaņas viļņi atlec no audiem, un devējs savāc atgrieztos viļņus un veido orgānu attēlu. Ultraskaņa ir droša, nesāpīga un nerada starojumu, taču tā nav efektīva, lai attēlotu ķermeņa zonas, kurās ir gāze vai atrodas zem kaula.

MRI ir medicīniskās diagnostikas attēlveidošanas veids, ko izmanto, lai apskatītu muguras smadzenes, smadzenes, sirdi, asinsvadus un citus iekšējos orgānus. Pacients magnētiskās rezonanses aparātā atrodas pēc iespējas mierīgāk, kamēr iekārta izmanto magnētu un radioviļņus, lai izveidotu ķermeņa iekšpuses trīsdimensiju attēlu. Lielākā daļa pacientu neizjutīs nekādu diskomfortu, ja vien viņiem nav grūtības atrasties slēgtā telpā vai nekustīgi uzturēties. Pārbaudei parasti nav kaitīgas ietekmes, taču pacientēm jāinformē ārsts, ja viņa varētu būt grūtniece, vai viņām ir kādas elektroniskas ierīces, piemēram, elektrokardiostimulators, vai ķermenī ir kādi metāla gabali.

Kodolskenēšanā, ko sauc arī par radioizotopu skenēšanu vai radionuklīdu skenēšanu, tiek izmantota radioaktīva viela un gamma staru kamera, lai izveidotu ķermeņa iekšpuses attēlu. Radioaktīvā viela tiek ievadīta ļoti mazā, nekaitīgā devā iekšķīgi vai intravenozi injekcijas veidā, un tai ļauj pārvietoties pa ķermeni. Kad viela sasniedz izmeklējamo ķermeņa daļu, pacients divdesmit līdz trīsdesmit minūtes atrodas iekārtā. Iekārtas uzņemtie divdimensiju attēli parādīs, vai audi darbojas pareizi vai nē.