Biežas mehānisko transportlīdzekļu negadījumu traumas ir pātagas sitieni vai cita veida kakla sāpes, muguras sāpes, sejas plīsumi, zilumi un kaulu lūzumi. Smadzeņu traumas var rasties arī smadzeņu satricinājuma vai pietūkuma veidā, un dažreiz tas var izraisīt neatgriezeniskus bojājumus vai nāvi. Automašīnas avārijas gadījumā iekšējie orgāni var plīst vai gūt nopietnus savainojumus, un bieži vien nepieciešama ārkārtas operācija. Turklāt autoavārijas var izraisīt emocionālus sajukumus, piemēram, pēctraumatiskā stresa traucējumus (PTSD) un bailes no braukšanas.
Atkarībā no trieciena veida un vietas, ko gūst automašīna, mehānisko transportlīdzekļu avārijas traumas var būt īslaicīgas un vieglas vai dzīvībai bīstamas un smagas. Tas arī bieži ietekmē to, kuras ķermeņa daļas var tikt ievainotas. Piemēram, frontālās sadursmes rezultātā parasti tiek gūti dažāda veida ievainojumi nekā triecieniem no vadītāja vai pasažiera puses. Tāpat, ja tomēr notiek sānu trieciens, vadītājs un pasažieri, iespējams, tiks ietekmēti smagāk vai vismaz savādāk, ja avārijas vieta atrodas vienā transportlīdzekļa pusē pret otru.
Ātrums, ar kādu automašīna brauc trieciena brīdī, var ietekmēt arī transportlīdzekļa negadījumā gūto traumu smagumu. Piemēram, ja viena automašīna vispār nekustas un cits transportlīdzeklis ietriecas tās aizmugurē, braucot ar ātrumu 15 jūdzes stundā (MPH), jebkuras automašīnas vadītājs un pasažieri, iespējams, cietīs nelielas vai vismaz īslaicīgas sekas. Sitiens, muskuļu vai muguras sāpes vai pat galvas vai sejas sitiens pret stūri vai instrumentu paneli var izraisīt diskomfortu vai akūtas sāpes. Tomēr parasti šāda veida sadursme nerada nopietnas, ilgtermiņa sekas veselībai.
Alternatīvi, ja transportlīdzeklis, kas brauc ar ātrumu 40 jūdzes stundā, ietriecas tajā pašā automašīnā, rezultāts var būt daudz nopietnāks vai pat letāls. Bojājuma veids un apmērs var būt atkarīgs no atpūšas automašīnas stāvokļa, tuvumā esošajām konstrukcijām un trieciena punkta. Var izraisīt nopietnus sejas struktūru ievainojumus, smadzeņu traumas, kakla un muguras traumas, iekšējo orgānu plīsumus vai pat nāvi.
Papildus trieciena veidam, ko gūst automašīna, vadītājs un tās pasažieri, mehānisko transportlīdzekļu negadījumos gūto traumu apjomu var noteikt vairāki citi faktori. Drošības jostu lietošana, gaisa spilvenu atvēršanās un pat avārijā iesaistītās automašīnas veids var būtiski mainīties. Piemēram, drošības josta var novērst to, ka cilvēks tiek izmests no avārijā iesaistītas automašīnas; gaisa spilvens var aizsargāt seju un galvu; un dažas automašīnas ir vienkārši labāk konstruētas drošībai nekā citas.
Transportlīdzekļu negadījumos gūto traumu finansiālās sekas var radīt arī ilgstošas grūtības iesaistītajiem cilvēkiem, tostarp viņu ģimenēm. Ja rodas trulas spēka traumas, personu var hospitalizēt uz ilgāku laiku. Viņš vai viņa var pat kļūt par neatgriezenisku invaliditāti un nespēs saglabāt algotu darbu radītās invaliditātes dēļ.