Radiologs ir ārsts ar specializētu apmācību, lai diagnosticētu kaites, izmantojot attēlveidošanas tehnoloģiju. Ir četri galvenie radioloģijas darbu veidi, kas koncentrējas uz dažādām ķermeņa daļām. Pēc absolvēšanas un sertifikācijas radiologs var izvēlēties strādāt specializētās kardiovaskulārās radioloģijas, krūškurvja radioloģijas, krūts radioloģijas vai kuņģa-zarnu trakta radioloģijas jomās. Bieži vien ārsti nosūtīs pacientus pie šiem specializētajiem ārstiem, ja nepieciešama mērķtiecīga aprūpe.
Radiologi ir ļoti svarīgi medicīnas profesijai, jo viņi izmanto attēlus, lai diagnosticētu slimības. Attēlus var radīt droši, izmantojot rentgena starus, radioaktīvās vielas vai pat skaņas viļņus. Ārsti, kas strādā radioloģijā, ir apmācīti lasīt šos attēlus un nodrošināt precīzu diagnozi, lai ārsts varētu atrast visefektīvāko ārstēšanu.
Sirds un asinsvadu radiologs diagnosticē asins sistēmas slimības, piemēram, sirds, vēnas un artērijas. Sirds un asinsvadu radiologi visbiežāk izmanto starojumu, lai diagnosticētu un ārstētu pacientus ar sirds slimībām. Sirds un asinsvadu radioloģija bieži atklāj problēmas asins sistēmā pirms simptomu parādīšanās, kas var glābt dzīvības.
Krūškurvja radiologs pārbauda ķermeni, vai nav slimību krūškurvja un krūškurvja rajonā. Viņi arī pārbauda apgabalu sirds un plaušu slimībām. Krūškurvja radioloģija pēta visus kaulus un cietos audus un identificē jebkādas novirzes, kuras nevarētu atklāt bez rentgena.
Krūšu radiologs koncentrējas uz krūšu veselību. Krūts radioloģija tiek izmantota gan kā krūts vēža profilakses, gan diagnostikas metode. Pēc noteikta vecuma sievietes regulāri pārbauda krūts radiologs, lai noteiktu krūts vēža pazīmes.
Kuņģa-zarnu trakta radiologs galvenokārt koncentrējas uz kuņģa zonu. Šī specialitāte pārbauda kuņģa-zarnu trakta veselību, kā arī tiek izmantota, lai diagnosticētu kuņģa-zarnu trakta un kuņģa anomālijas. Kuņģa-zarnu trakta rentgena izmeklēšanai pacientam jānorij krītaini balts šķidrums, ko sauc par “bāriju”, lai pārklātu kuņģi un iegūtu labāku priekšstatu par orgānu darbību.
Tāpat kā jebkurai citai medicīnas profesijai, radioloģijas darbam ir nepieciešams medicīnas grāds un licence, lai praktizētu. Radiologiem ir arī jāpabeidz vairākus gadus ilga izglītība, ko parasti apmierina slimnīcas vai klīnikas rezidentūra. Šis laiks mainās atkarībā no konkrētā radioloģijas darba. Radiologam arī jānokārto eksāmens un jākļūst par radioloģijas padomes sertificētu padomi. Šīs iestādes atšķiras atkarībā no valsts, kurā radiologs vēlas praktizēt.
Radioloģija ir ārkārtīgi koncentrēta medicīnas profesijas joma. Salīdzinoši maz mediķu ir apguvuši šo jomu, taču nepieciešamība pēc speciālistiem radioloģijas darbos ir liela. Radioloģijai ir liela nozīme mūsdienu medicīnā.