Rentabilitāte ir galvenais uzņēmējdarbības rādītājs, jo uzņēmumiem ir jāzina, cik daudz viņi nopelna no savām darbībām. Daži dažādi uzņēmumu izmantotie pasākumi ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinu, bruto peļņas koeficientu un ieguldījumu atdeves analīzi. Katra metode ir piemērota finansiālās atdeves mērīšanai, lai gan uzņēmums var izmantot tikai vienu, ja tas vēlas. Rentabilitāte ir gan iekšējs rādītājs, gan etalons. Liela peļņa bieži norāda uz spēcīgu spēju reinvestēt ienākumus un konkurēt par tirgus daļu uzņēmējdarbības vidē.
Peļņas vai zaudējumu aprēķins atspoguļo visus pārdošanas ieņēmumus, pārdoto preču izmaksas un izdevumus noteiktā laika periodā. Pārskats ir daļa no standarta grāmatvedības procedūrām un parasti ir ikmēneša pārskats. Ir divi rentabilitātes rādītāji, un abi ir svarīgi. Pirmais ir bruto peļņa, kas ir pārdošanas ieņēmumi, no kuriem atņemtas pārdoto preču izmaksas, un ir naudas summa, kas paliek pēc izmaksu, kas saistītas ar pārdotajiem krājumiem, samaksas. Bruto peļņa, atskaitot izdevumus, rada neto ienākumus, kas ir nauda, kas paliek reinvestēšanai biznesā.
Bruto peļņas rādītāji ir līdzīgs rentabilitātes rādītājs salīdzinājumā ar pirmo rādītāju no peļņas vai zaudējumu aprēķina. Šeit formula ir nedaudz atšķirīga: pārdošanas ieņēmumi mīnus pārdoto preču izmaksas dalītas ar pārdošanas ieņēmumiem. Šī metrika vislabāk darbojas, lai noteiktu atsevišķu produktu vai produktu līniju rentabilitāti, kā arī kopējo bruto peļņas attiecību. Tas norāda, cik procenti no katra dolāra tiek novirzīti inventāra izmaksu segšanai. Uzņēmumi var izmantot šo pasākumu, lai salīdzinātu sevi ar citiem nozares uzņēmumiem.
Ieguldījumu atdeve ir mērījums, kas pārbauda dažādu projektu, kuros uzņēmums iesaistās, rentabilitāti. Klasiskā formula šeit ir ieguldījumu peļņa, no kuras atskaitītas ieguldījumu izmaksas, dalītas ar ieguldījumu izmaksām. Uzņēmumi parasti to var izmantot kā pirmsprojekta rentabilitātes mērījumu, meklējot ienesīgākos projektus starp vairākām iespējām. Vairumā gadījumu uzņēmumi vēlas atlasīt visrentablākos projektus, jo tie uzlabos rezultātu un neradīs uzņēmuma resursu vilkšanu. Citi peļņas rādītāji ir nepieciešami, lai salīdzinātu peļņu pēc projekta sākuma un darbības.
Uzņēmumam piemērotāki var būt hibrīdie peļņas rādītāji vai citi peļņas rādītāji. Tie var ietvert naudas laika vērtības mērījumus, naudas plūsmu pārskatu vai pašu kapitāla atdeves rādītājus. Īsāk sakot, peļņas mērīšanas metodēm nav gala. Uzņēmumam vienkārši jānovērtē formula pret vajadzību un jāizvēlas atbilstošs rentabilitātes rādītājs.