Ir vairāki sporta traumu terapijas paņēmienu veidi, ko izmanto dažādām patoloģijām, traumu profilaksei un veiktspējas uzlabošanai. Ne visi pacienti, kas izvēlas meklēt sporta terapiju, ir sportisti, un šīs metodes ir izrādījušās ļoti efektīvas jebkuram stāvoklim, kas ierobežo kustību diapazonu un izraisa muskuļu sāpes vai sāpes. Daži no visizplatītākajiem sporta medicīnas veidiem ir masāžas terapija, locītavu teipošana un pacientam specifiska vingrošana. Sporta medicīnas klīnikās bieži ir pieejams plašs terapeitu klāsts, un katrs tips tiek apmācīts noteiktā veidā un izmanto savas prasmes, lai mazinātu klints traumu simptomus, kā arī novērstu turpmākus muskuļu un locītavu bojājumus.
Viens no visizplatītākajiem sporta traumu terapijas veidiem ir masāžas izmantošana traumām, kas saistītas ar dažādām muskuļu audu sistēmām. Šīs metodes ir paredzētas, lai veicinātu asins un skābekļa plūsmu audos, atslābinātu muskuļu mezglus un palīdzētu nodrošināt veselīgu limfas šķidrumu plūsmu. Lielākā daļa speciālistu iesaka masāžas terapiju gan pirms, gan pēc sporta pasākumiem, kā arī tad, kad tas nepieciešams sporta traumu gadījumos. Masāžas terapiju var pielietot noteiktām ķermeņa zonām vai pielietot visam ķermenim lielākai relaksācijai un dziedināšanai. Šāda veida sporta terapija nav ieteicama traumām, kas izraisa pietūkumu vai ādas lūzumu.
Lielākā daļa sporta traumu terapijas personāla parasti ir labi apmācīti pielīmēt sportistu, lai atbalstītu ar sportu saistītu traumu, kā arī novērstu turpmākas traumas, kamēr pacients dziedē. Procedūrā parasti tiek izmantota medicīniskā marle, lente, audums vai elastīgs pārsējs ar metāla klipšiem, lai nostiprinātu aptinumu. Pārsēji ir droši aptīti ap ievainoto ķermeņa daļu un gan samazina pietūkumu, gan palīdz noturēt piedēkli nekustīgi. Teipošanas vai ietīšanas procedūra ir īpaši noderīga lielākajai daļai locītavu, tostarp potītēm, ceļgaliem, plaukstas locītavām un elkoņiem.
Nav nekas neparasts, ka pacients ar sportu saistītu traumu turpina trenēt ievainoto vietu ar noteikta veida vingrinājumiem. Par šāda veida sporta traumu terapiju parasti atbild fizioterapeits vai sporta rehabilitācijas speciālists. Daudzos gadījumos vingrinājumi sastāv no stiepšanās kustībām, kas paredzētas, lai palīdzētu klientam atgūt iepriekšējo kustību amplitūdu, savukārt svara nešanas vingrinājumi bieži tiek pievienoti vēlāk, lai palielinātu spēku. Parasti tiek izmantoti arī pamata stabilitātes vingrinājumi, ko raksturo vingrinājumi, kas paredzēti muguras, vēdera un krūškurvja muskuļu nostiprināšanai.