Kvalitātes kontroles (QC) pasākumi ir ļoti atšķirīgi atkarībā no nozares un šo nozaru problēmām vai standartiem. Piemēram, pārtikas pārstrādē un ūdens apsaimniekošanā kvalitātes kontroles pārbaudes var ietvert piesārņotāju testus, ikgadējās pārbaudes un sertifikātus. Ražošanā kvalitātes kontroles pasākumi var ietvert noteiktas grupas sertifikāciju un izlases veida produktu testēšanu, lai pārliecinātos, ka preces darbojas, kā paredzēts. Dažādām profesionālajām profesijām var būt savi kvalitātes kontroles standarti, lai nodrošinātu, ka profesijā praktizējošie arī atbilst noteiktiem standartiem.
Pārtikas un ūdens pakalpojumu jomā ir ieviesti daudz dažādu kvalitātes kontroles pasākumu veidi. Sākotnējā restorāna pārbaude noteiks, vai tas var tikt atvērts, un pēc tam parasti notiek ikgadējās pārbaudes. Inspektori pārbaudīs ēdiena gatavošanu, pārliecinoties, ka ēdiena virsmas ir tīras un vai tas ir pagatavots un uzturēts atbilstošā temperatūrā. Pārtikas apstrādes problēmas ietver pārliecību, ka nav savstarpējas inficēšanās iespējas. Publiskās ūdensapgādes sistēmās testēšana var notikt biežāk, lai nodrošinātu, ka piesārņotāji ir pieņemamā līmenī.
Ražošanā bieži ir daudz dažādu kvalitātes kontroles pasākumu veidu atkarībā no ražotā produkta. Piemēram, var pārbaudīt rūpniecisko iekārtu stiprību un izturību, un dažiem produktiem var pārbaudīt konsistenci un atbilstību. Atkarībā no iesaistītās nozares var būt dažādi sertifikāti vai standarti, kas jāievēro. Daži no tiem ir ASTM International, Amerikas Nacionālais standartu institūts un Starptautiskā standartizācijas organizācija. Katrai no šīm grupām ir noteikti kritēriji, kas ražotājiem ir jāievēro, lai iegūtu sertifikāciju.
Atkarībā no situācijas kvalitātes kontroles pasākumi var attiekties arī uz dažādām profesionālajām profesijām. Piemēram, skolotāji, advokāti un ārsti ir tikai dažas no profesijām, kuru darbībai nepieciešama licence. Ja rodas problēmas saistībā ar profesionalitāti vai nepareizu praksi, pārskatīšanas padomes izskatīs problēmas un, iespējams, apstiprinās sankcijas profesionālim, līdz pat prakses licences zaudēšanai. Papildus šiem pārraudzības pienākumiem kvalitātes kontroles politikā var būt nepieciešama arī tālākizglītība noteiktās jomās, lai profesionālis varētu saglabāt aktīvo licenci.
Lai gan kvalitātes kontroles pasākumi var palīdzēt nodrošināt patērētāju aizsardzību zināmā mērā, tie ne vienmēr nodrošina kvalitatīvu pakalpojumu vai produktu. Tāpēc patērētājiem joprojām ir jāveic daži pētījumi, lai noteiktu, vai viņu vajadzības vai vēlmes var tikt apmierinātas, izvēloties konkrētu produktu vai pakalpojumu sniedzēju. Kvalitātes kontrole var palīdzēt noteikt virzienu, taču tā nav vienīgais apsvērums.