Kādi ir izplatītākie mārketinga intervijas jautājumi?

Mārketings ir prasīga un bieži vien sarežģīta karjeras joma, kuras mērķis ir patērētāja interese par pakalpojumiem un precēm. Tādējādi mārketinga intervijas jautājumi aptver dažādas tēmas, kas paredzētas, lai risinātu dažādas veiksmīgas mārketinga karjeras sastāvdaļas. Intervētāji pārbaudīs potenciālos mārketinga darbiniekus ar četriem pamatjautājumu veidiem: vispārīga pieredze, zināšanas par konkrēto uzņēmumu un mārketinga profesiju kopumā, prasmes un kompetence, kā arī problēmu risināšana.

Vajadzīgi jautājumi, kas tiek uzdoti gandrīz jebkura veida darba intervijā, piemēram, “Pastāstiet par sevi”, “Iepazīstieties ar savu CV”, “Pastāstiet par dažām savām stiprajām un vājajām pusēm” un “Kur jūs sevi redzat piecu gadu laikā?” Iespējams, vissvarīgākais padoms, kas jāatceras, atbildot uz šādiem jautājumiem, ir sniegt atbildes īsas un atbilstošas ​​attiecīgajai pozīcijai. Piemēram, kad tiek jautāts “Pastāstiet par sevi”, intervējamajiem ir jāiekļauj tikai tāda profesionāla informācija, kas parāda skaidru karjeras ceļu un joprojām ir vērsta uz darba devēja, nevis darbinieka, vajadzībām. Piemēroti arī pamata padomi darba intervijai: skaidrība komunikācijā, stingrs rokasspiediens, acu kontakta uzturēšana, laba stāja, profesionāla ģērbšanās un jebkurš cits aspekts, kas radīs labu pirmo iespaidu.

Intervētājs var arī vēlēties pārbaudīt savas zināšanas mārketinga pamatos. Intervētājs var uzdot mārketinga intervijā līdzīgus jautājumus: “Kādus faktorus jūs uzskatāt par vissvarīgākajiem, mēģinot ietekmēt patērētāju uzvedību?”, “Kā jūs veicat pētījumus par mērķa tirgu?” vai “Kā jūs definētu mūsu produktu vai pakalpojums?” Jebkurā profesijā atsevišķiem uzņēmumiem ir unikālas prasības, kas jāizpilda darba devējam. Viens uzņēmums var būt neliels jaunizveidots uzņēmums, kas meklē vispusīgu darbinieku, bet otrs ir liels konglomerāts, kuram vajadzīgs kāds, kas specializējas ārvalstu konkurencē. Neatkarīgi no uzņēmuma vajadzībām intervējamajam ir jābūt gatavam mārketinga intervijas jautājumiem, piemēram, “Kādu vērtību jūs sniegsiet mūsu uzņēmumam?” vai “Pastāstiet man par mūsu uzņēmumu vai neseno kampaņu un kādas izmaiņas vai pielāgojumus jūs ieteiktu.” Detalizēta izpēte būs ļoti noderīga, lai atbildētu uz šādiem jautājumiem.

Prasmes un specializētās zināšanas ir īpaši svarīgas reklāmā un mārketingā, jo šajā jomā valda sīva konkurence. Izpratne par konkurentiem un patērētājiem ir svarīga mārketinga darbu psiholoģiskā sastāvdaļa, tāpēc ir jābūt gatavam uz jautājumiem, kas attiecas uz mārketinga tendencēm un konkurentu priekšrocībām/vājībām: “Kādas pēdējās tendences esat pamanījis mūsu jomā un kā mēs tās varētu gūt labumu?” un šādi piemēri ir “Aprakstiet konkurenta produkta ieviešanas pozitīvos un negatīvos aspektus”. Mārketinga profesionāļi savās ikdienas darbībās izmanto arī dažādas metodes un rīkus, piemēram, statistikas koncepcijas un pētījumu metodoloģiju, datortehnoloģijas un sabiedriskās attiecības. Tāpēc mārketinga intervijas jautājumi, piemēram, “Pastāstiet man par dažādiem nesen īstenotā mārketinga projekta aspektiem” un “Sniedziet man piemēru, kā jūs: integrēts tradicionālo un jauno mediju mārketings/izmantoti mārketinga izpētes rīki/projekts piegādāts noteiktā termiņā un par budžetu/tiek galā ar grūtu neveiksmi/palīdzēja atrisināt komandas konfliktu” ir ierasta parādība.

Radošums ir vēl viena reklāmas un mārketinga pasaules sastāvdaļa, it īpaši, ja vēlamais darbs ir saistīts ar produktu dizainu un izstrādi. Izaicinoši jautājumi, piemēram, “Izstrādājiet mārketinga plānu mūsu jaunajam produktam”, “Jūs esat produkts X, tagad pārdodiet sevi man” un “Ja jūs varētu ieguldīt jaunā produkta projektā, kas tas būtu un kādus pirmos soļus jūs spertu ?” varētu attiekties uz cilvēka spēju domāt ārpus rāmjiem un uz vietas.

Iepriekš minētās radošuma un sarežģītās domāšanas īpašības visefektīvāk var pārbaudīt ar intervētāja problēmu risināšanas jautājumiem. Lai gan zināšanas un prasmes ir ārkārtīgi svarīgas, to patiesā vērtība darba devējam ir to pielietojumā. Hipotētiski jautājumi var parādīt darbinieka kompetenci un piemērotību organizācijai, nostādot viņu situācijā, ar kuru var saskarties ikdienas darbībās. Daži šādu pārbaudes jautājumu piemēri: “Pastāstiet man, kā jūs palielinātu peļņas normu par desmit procentiem nākamajos piecos mēnešos” vai “Ja jums būtu tikai 500 ASV dolāri (USD), lai pārdotu savu produktu, kā jūs to darītu?” Šāda veida jautājumi ir atkarīgi no specialitātes veida, kurā persona iestājas, neatkarīgi no tā, vai tā ir augstāka līmeņa vadība vai tradicionālāka amats, piemēram, pētniecība un attīstība.