Skriešana ar suni ne tikai nodrošina skrējēju kompāniju takā, bet arī nodrošina sunim nepieciešamo vingrinājumu. Ikdienas skrējieni saglabās muskuļu tonusu un ļaus suņiem atbrīvot uzkrāto enerģiju. Pirms skriešanas vai skriešanas ar suni ir jāņem vērā dažādi faktori, piemēram, suņa veselība un šķirne, laika apstākļi un drošības jautājumi, atrodoties takā.
Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas jāņem vērā pirms skriešanas vai skriešanas rutīnas, ir suņa veselība. Suņiem, kuriem ir veselības problēmas vai tās ir bijušas pagātnē, veterinārārstam pirms ilgstošas skrējiena vai skriešanas ir jākonsultējas. Artrīts, sirdsdarbības traucējumi un elpošanas problēmas ir tikai daži no apstākļiem, kas var traucēt sunim skriet vai skriet, īpaši ilgu laiku.
Visiem suņiem, neatkarīgi no šķirnes, pirms ilgstošām skrējieniem ir jāuzlabo izturība. Īpašniekiem jāsāk ar īsām nodarbībām un lēnām jāpalielina skriešanas vai skriešanas intervāli, līdz suns ir labā formā. Pat pēc rutīnas izveidošanas suņiem ir nepieciešams iesildīšanās periods pirms skriešanas un atdzišanas nodarbība skriešanas beigās.
Šķirne ir svarīga arī skrienot ar suni. Dažas suņu šķirnes ir vairāk piemērotas skriešanai, piemēram, kurts, vizlas un vipets. Dažas šķirnes ir piemērotākas gariem skrējieniem, savukārt citas, piemēram, bīgli un pitbulli, ir labāk sagatavotas ātrai īsai skrējienai. Kurti, veimārieši un vipetti ir veidoti gan gariem un vienmērīgiem skrējieniem, gan ātram skrējienam.
Skrienot, suņi reaģēs atšķirīgi un tiem būs atšķirīgas prasības atkarībā no laika apstākļiem un vides. Karstos vasaras mēnešos skriešanai ar suni var būt nepieciešama bieža atpūta un ūdens pauzes. Saules aizsargkrēms jāuzklāj vietās, kas pakļautas karstai vasaras saulei. Auksts laiks rada dažādas bažas, tostarp ķepu bojājumus un elpošanas problēmas, ko izraisa auksts gaiss.
Drošības problēmas, skrienot ar suni, ir traumas, ar laikapstākļiem saistītas slimības un vides faktori. Lai nesavainotu suni vai sabiedrību, suņiem jābūt pareizi piesietiem. Lielākajā daļā pilsētu ir spēkā ierobežošanas vai pavadas likumi, saskaņā ar kuriem suņiem ir jābūt piesietiem. Skrienot ar suni, kur pavadas nav nepieciešamas, ir svarīgi apzināties apkārtni. Jāņem vērā arī savvaļas dzīvnieki un nepazīstams reljefs.
Kopā ar pavadu saimniekiem, skrienot ar suni, pa rokai jātur dažādas nepieciešamās lietas, īpaši skrienot vai skrienot tālu no civilizācijas. Ūdens ir vissvarīgākā nepieciešamība, kā arī identifikācija, kas piestiprināta suņa kaklasiksnai. Gada siltajos mēnešos saimniekiem jāapsver iespēja skriet ar suni tikai tad, kad gaisa temperatūra ir viszemākā — agrā rītā vai vakarā. Pārtraukumos īpašniekiem jāpārbauda, vai suņiem nav pārkaršanas, spilventiņu savainojuma vai jebkāda veida diskomforta.